| Abstract |
Mājokļu finansiāla pieejamība kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu šobrīdējā Eiropas mājokļu politikā, kā arī arhitektūras praksē. Latvijā mājokļu pieejamība nav saistīta ar to dārdzību, bet gan ar to kvalitāti un esošā dzīvojamā fonda neatbilstību mainīgajām sabiedrības vajadzībām. Mājokļu atbalsts un sociālie mājokļi ir vērsti uz noteiktām sabiedrības grupām, visbiežāk šīs grupas ietilpst zemu ienākumu mājsaimniecībās. Pēdējos gados šis jautājums pamazām tiek risināts, īstenojot jaunus sociālo mājokļu projektus, kā arī tiek īstenoti zemas īres dzīvokļu projekti kvalificētiem speciālistiem un ģimenēm.
Bakalaura darbā tiek identificēta sabiedrības grupa, kuras vajadzības pēc finansiāli pieejama mājokļa šobrīd nav iekļautas mājokļu atbalsta mehānismā – jaunie speciālisti. Šajai sabiedrības grupai pieejams un kvalitatīvs mājoklis ir nozīmīgs solis patstāvīgās dzīves uzsākšanā. Kvalitatīvs mājoklis ir svarīgs aspekts labas ikdienas un pašsajūtas nodrošināšanai, un īpaši nepieciešams jaunajiem speciālistiem, kuru profesionālā darbība veicina valsts ekonomisko attīstību.
Bakalaura darba ietvaros tiek veikta Eiropas labās prakses piemēru analīze par to, kā veidot pieejamu mājokli, lai tas veicinātu labāku dzīves kvalitāti un sociālo mijiedarbību. Pēc veiktās analīzes projektā tiek piedāvāti risinājumi, kurā izmantoti tādi pieejamu mājokļu projektēšanas paņēmieni kā ēkas pārbūve un kopdzīves (angļu val. co-living) modeļi, kuros privātās telpas mazās platības tiek kompensētas ar koplietošanas telpām. Šāda pieeja ne tikai optimizē iedzīvotāju izmaksas, bet arī risina mūsdienu jaunatnei aktuālo izolētības problēmu, veicinot komunikāciju starp ēkas iedzīvotājiem. Projekta izstrādes laikā tiek izmantotas arī studiju apmaiņas laikā, Valensijas Politehniskajā universitātē, iegūtās zināšanas, analizējot un izstrādājot sociālā mājokļa projektu.
Projekts, netālu no Ķīšezera krasta, veidots kā esošas daudzīvokļu ēkas pārbūve, pēc iespējas vairāk saglabājot esošās nesošās konstrukcijas. Esošā ēkas struktūra izmantota kā pamats jaunai un kvalitatīvai dzīves telpas radīšanai. Projektā apzināti veidots kontrasts starp esošo un jauno – vertikālās komunikācijas risinātas kā stikloti apjomi, savukārt balkoni un galerijas izmantoti kā arhitektonisks elements, kas veido jaunu, mūsdienīgu fasādes tēlu. Ēkas apjoms papildināts ar sestā stāva piebūvi, kas akcentē pārbūves dialogu starp esošo struktūru un jauno apjomu. |
