| Abstract |
Arumugam, H. Zemu oglekļa emisiju stratēģijas novērtējums Latvijas būvniecības
nozarē: maģistra darbs / Arumugam, H., Jansons, L. (2026) Rīga: RTU IEVF, profesionālā
maģistra studiju programma “Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšana”, 79 lpp.
Maģistra darbs sastāv no ievada, trim daļām, secinājumiem un ieteikumiem. Darba
apjoms ir 79 lappuses, tajā iekļauti 2 attēli un 17 tabulas; izmantotās literatūras sarakstā ir 57
informācijas avoti angļu un latviešu valodā.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt un ieviest novērtēšanas ietvaru, kas apvieno vides,
ekonomiskos un pārvaldības standartus, lai izvērtētu zema oglekļa stratēģijas, kas
piemērojamas Latvijas būvniecības nozarei, un piedāvātu to ieviešanas plānu. Pirmā maģistra
darba daļa ir analītisks Latvijas būvniecības nozares raksturojums, tās energo‑ un oglekļa
efektivitāte, spēkā esošie politikas instrumenti un barjeras, kas kavē zema oglekļa prakses
ieviešanu. Otrā daļa sniedz pārskatu par zema oglekļa un ilgtspējīgas būvniecības
teorētiskajiem principiem, dzīves cikla un iemiesotā oglekļa uzskaiti, aprites ekonomiku,
digitalizāciju un daudzlīmeņu pārvaldību, kā arī izstrādā trīs dimensiju zema oglekļa stratēģiju
novērtēšanas modeli. Trešā daļa izmanto šo modeli izvēlēto stratēģiju – daudzdzīvokļu ēku
dziļās renovācijas, industriālās prefabricēšanas un modulārās būvniecības, kā arī aprites
būvniecības un būvniecības un nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas – izvērtēšanai,
balstoties uz Latvijas un starptautiskiem gadījumu pētījumiem, lai salīdzinātu to dzīvotspēju un
ietekmi un izstrādātu ieviešanas ceļa karti 2025.–2035. gadam.
Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi rāda, ka dziļā ēku energoefektīvā renovācija
ir galvenais instruments, lai samazinātu ekspluatācijas emisijas esošajā ēku fondā Latvijā;
industriālā prefabricēšana, izmantojot koksni, nodrošina būtisku iemiesotā oglekļa
samazinājumu un produktivitātes ieguvumus, ja to pavada digitalizācija un standarti; aprites
būvniecība ir īpaši efektīvs veids, kā ar regulatīviem un tirgus stimuliem samazināt materiālu
patēriņu un atkritumu apjomu. Ieteikts paplašināt renovācijas atbalsta iniciatīvas, īstenot
modulāro ēku projektus publiskajā sektorā, noteikt pilna dzīves cikla oglekļa un aprites prasības
publiskajos iepirkumos, kā arī izveidot centralizētas pārvaldības un informācijas sistēmas
klimata neitrālu ēku attīstības uzraudzībai. |
