| Abstract |
Anotācija
Diplomprojekta tēma ir “ Atlikumsiltuma atgūšana no kuģa sistēmām turbīnas ģeneratora piedziņai”. Diplomprojekta mērķis ir vērtēt atlikumsiltuma reģenerācijas iespējas no kuģa sistēmām turbīnas ģeneratora darbināšanai un piedāvāt esošam kuģim optimālu sistēmas konfigurāciju. Apvienojot vairākus siltuma avotus no izplūdes gāzēm, cilindru dzesēšanas ūdenas un eļļošanas sistēmas vienā Tvaika Renkina Cikla sistēmā, tiek palielināta energoefektivitāte un samazināts degvielas patēriņš un emisijas. Sistēma izmanto kaskādes siltuma reģenerācijas procesu, kurā siltums no zemas temperatūra no eļļošanas sistēmas tiek pakāpeniski apvienots ar vidējas temperatūras siltumu no apvalka dzesēšanas ūdens un augstas temperatūras siltumu no izplūdes gāzēm, lai ģenerētu elektrību. Šī inovācija ne tikai uzlabo kuģa kopējo siltuma efektivitāti, bet arī nodrošina mērāmu un pielāgojamu risinājumu dažādiem kuģu tipiem un dzinēju konfigurācijām. Diplomdarba īstenošanas laikā tiek izvirzīti secinājumi un priekšlikumi.
Darba saturs ir izklāstīts 3 daļās.
Pirmajā daļā autors aprēķina kuģa ātrumu, izvēlas nepieciešamo dzenskrūvi, nosaka dzinēja jaudu un izvēlas dīzeļdzinēju.
Otrajā daļā tiek veikts galvenā dzinēja darba cikla aprēķins, izveidota indikatoru diagramma un tiek izvēlēts galvenā dzinēja modelis, izveidota kuģa galvenā dzinēja piedziņas diagramma un noteikts kuģa enerģētiskā aprīkojuma konstruktīvās enerģētiskās efektivitātes indekss ar uzdevumā norādītajiem parametriem un provizoriskajiem aprēķiniem.
Trešajā daļā autora pētījums ir vērsts uz kuģu emisiju samazināšanu, ieviešot siltuma reģenerācijas sistēmas (WHRS) kuģu elektroenerģijas ražošanā. Pētījumā uzsvērti nozīmīgākie enerģijas zudumi kuģu galvenajos dzinējos, jo īpaši divtaktu iekšdedzes dzinējos un dīzeļģeneratoros, kur liela daļa degvielas enerģijas tiek iztērēta kā siltums. Izmantojot siltuma reģenerācijas tehnoloģijas, piemēram, tvaika turbīnu ģeneratorus (STG) un gāzes turbīnu ģeneratorus (PTG), autors pēta, kā pāri palikušo siltumu pārtverot un pārvēršot elektriskajā enerģijā, var uzlabot degvielas efektivitāti, samazināt emisijas un palīdzēt kuģiem ievērot stingrus vides aizsardzības noteikumus, piemēram, IMO Tier III standartus. Pētījumā uzsvērti divi ieguvumi: darbības efektivitātes uzlabošana un ieguldījums globālo ilgtspējas mērķu sasniegšanā.
Ceturtajā un piektajā daļā, izmantojot detalizētu simulāciju un analīzi ar Unitest VER 6EC mašīntelpas simulatora palīdzību, autors parāda siltuma reģenerācijas sistēmu praktiskos
un ekonomiskos ieguvumus, un piedāvā M/T ELANDRA BAY” kuģim sistēmas modifikāciju.
Diplomdarbs sastāv no 5 daļām, tā apjoms ir 100 lappuses. Tajā ir iekļautas 25 tabulas un 45 attēli. Darbā izmantotas 23 literatūras saraksta vienības, tam ir 5 pielikumi. |
