| Abstract |
Diplomprojekta mērķis ir izstrādāt kuģa enerģētisko iekārtu, balstoties uz darba uzdevumā dotiem parametriem, kā arī izpētīt kuģa gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitātes uzlabošanas iespējas, kas saistītas ar neprecīzu pārkarsēšanas temperatūras kontroli. Pētījuma aktualitāti nosaka pārkarsēšanas procesa būtiskā ietekme uz aukstumražošanas cikla efektivitāti un sistēmas drošu darbību. Diplomprojektā tiek analizēta hipotēze, ka mehāniskā termoregulējošā vārsta salīdzinoši ilgais reakcijas laiks uz pārkarsēšanas temperatūras izmaiņām negatīvi ietekmē sistēmas efektivitāti.
Darbs sastāv no trim galvenajām daļām.
Pirmajā nodaļā veikti kuģa gājības aprēķini, noteikta pretestība, vilces jauda un kuģa maksimālais ātrums, kā arī konstruēta pases diagramma.
Otrajā nodaļā veikti dīzeļdzinēja darba cikla un enerģētisko rādītāju aprēķini, izveidota indikatordiagramma un propulsijas diagramma, kā arī aprēķināts konstruktīvās energoefektivitātes indekss.
Trešajā nodaļā analizēta kuģa gaisa kondicionēšanas sistēma, izstrādāts matemātiskais modelis optimālas pārkarsēšanas temperatūras noteikšanai, apskatīti mehāniskā termoregulējošā vārsta fizikālie procesi un reakcijas aiztures, kā arī veikts salīdzinājums ar elektronisko vārstu un izvērtētas sistēmas modernizācijas iespējas.
Pētījuma objekts ir kuģa gaisa kondicionēšanas sistēmas termoregulējošais vārsts, savukārt priekšmets — termoregulējošā vārsta reakcija uz sistēmas parametru izmaiņām. Diplomprojekts izstrādāts, balstoties uz metodiskajiem norādījumiem, rokasgrāmatām, nepublicētiem materiāliem, zinātniskiem avotiem un praktiskajām zināšanām. Darbs sastāv no 70 lappusēm, ietver 16 tabulas un 23 attēlus. |
