| Abstract |
Bakalaura darbā pētīti ūdeņraža tehnoloģiju risinājumi, kas piemērojami
mājsaimniecību sektoram, ar mērķi veicināt dekarbonizāciju un enerģētisko
autonomiju. Darbā analizētas saules fotoelementu (PV) sistēmas, gāzes kondensācijas
katli un ūdeņraža elektrolīzes tehnoloģijas, ņemot vērā to savietojamību ar esošajām
energoapgādes infrastruktūrām un emisiju samazināšanas potenciālu.
Pētījuma objekts ir konkrēta divstāvu privātmāja ar apkurināmo platību 313,46
m², kurā uzstādīta 12,69 kW saules paneļu sistēma (27 gab. Jinko Solar JKM470N-
60HL4-V) un pieslēgums trīsfāžu elektrotīklam ar kopējo pieejamo jaudu 25,74 kW.
Elektroenerģijas patēriņa dati parāda, ka mājsaimniecība gada laikā patērē 9607,95
kWh elektroenerģijas, savukārt saules paneļu sistēma vidēji mēnesī saražo 881,42 kWh,
ar maksimumu 1968,8 kWh (maijā) un minimumu 109,6 kWh (janvārī), kas norāda uz
būtisku sezonālo nevienmērību.
Izstrādāts hibrīdās sistēmas modelis, kurā saules paneļu pārprodukcija tiek
izmantota ūdeņraža ražošanai, izmantojot sārma elektrolīzes tehnoloģiju, kas izvēlēta
tās zemāko CAPEX, ilgā kalpošanas laika un tehniskās vienkāršības dēļ. Simulācijas
rezultāti rāda, ka ar saražoto ūdeņradi iespējams segt ievērojamu daļu apkures enerģijas
pieprasījuma, īpaši starpsezonas un vasaras mēnešos, samazinot atkarību no fosilajiem
kurināmajiem.
Veiktā CO₂ emisiju izvērtēšana uzrāda, ka, nomainot daļu no dabasgāzes patēriņa
ar ūdeņradi, var samazināt emisijas par līdz pat 500 kg gadā. Papildus aprēķināta
sistēmas autonomijas pakāpe dažādos scenārijos, kas liecina, ka maksimāla autonomija
sasniedzama līdz pat 25,44 % no enerģijas pieprasījuma, ja sistēma ir aprīkota ar
ūdeņraža uzglabāšanas un atgūšanas iekārtām.
Darba gaitā identificēti arī normatīvie un ekonomiskie šķēršļi tehnoloģijas
ieviešanai Latvijā, piemēram, valstī nav īpašu atbalsta mehānismu ūdeņraža
tehnoloģijām mājsaimniecībām, atšķirībā no saules paneļu vai siltumsūkņu
risinājumiem. Tiek sniegtas rekomendācijas , lai veicinātu ūdeņraža risinājumu
integrāciju kā decentralizētus, klimatneitrālus enerģijas avotus mājsaimniecībās.
Darbā ir 69 lappuses, 19 attēli, 4 tabulas, 1 pielikums, 46 informācijas avoti un 3
rasējumu lapas. |
