| Abstract |
Mākslīgais intelekts (MI) arvien biežāk tiek izmantots medicīnā, ražošanā un izglītībā, kā arī ikdienas dzīvē. Īpaša nozīme ir MI izmantošanai visā finanšu tehnoloģiju nozarē, kur tas kalpo darbības efektivitātes paaugstināšanai, klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai un atkārtotu uzdevumu automatizācijai. Neapšaubāmi visnozīmīgākās jomas, kurās MI rada būtiskas pārmaiņas, ir sistēmas prasību izstrāde, sistēmas prasību noteikšanas, dokumentēšanas un pārvaldības process programmatūras izstrādes gaitā.
MI ieviešana prasību inženierijā var mainīt tehnisko programmatūras risinājumu izstrādes procesu, piedāvājot automatizācijas priekšrocības, uzlabotu prasību precizitāti, ātrāku prasību ģenerēšanu un uzlabotu lēmumu pieņemšanu. Taču līdz ar šīm priekšrocībām, MI pielietošana ir saistīta ar nopietniem trūkumiem, piemēram, kvalitātes problēmas, cilvēka kontroles mazināšana, algoritmu neobjektivitāte un privātuma aizsardzības trūkums. Lai arī MI spēj nodrošināt ievērojamu efektivitātes pieaugumu, tā ieviešana prasa rūpīgu uzraudzību, lai novērstu potenciālo risku pārsvaru pār ieguvumiem.
Šī maģistra darba mērķis ir sniegt norādījumus veiksmīgai MI iekļaušanai prasību izstrādes procesā, izvērtējot gan tās priekšrocības, gan iespējamos trūkumus. Apvienojot kvalitatīvos datus no ekspertu intervijām ar literatūrā aprakstītu reālu gadījumu analīzi, pētījuma autore sniedz secinājumus, uzsverot līdzsvarotas MI ieviešanas stratēģijas nozīmi - tādas, kas ļauj pilnībā izmantot MI tehnoloģijas potenciālu, vienlaikus mazinot ar to saistītos riskus. Pētījumā izstrādātās vadlīnijas var kļūt par pamatu organizācijām, kas vēlas ieviest MI savos prasību inženierijas procesos ar mērķi nodrošināt efektīvu un atbildīgu uz MI balstītu prasību izstrādi.
Maģistra darbs sastāv no – 121 lappuses, 6 attēliem, 11 tabulām, 13 pielikumiem, 40 informācijas avotiem. |
