| Abstract |
Mikrotīkli ir lokalizētas sistēmas, kas var darboties neatkarīgi vai kopā ar galveno elektroapgādes tīklu. Mikrotīkli var darboties gan pieslēgtā, gan izolētā režīmā. Mikrotīkli var sastāvēt no vairākiem enerģijas ražotājiem vai patērētājiem, veidojot decentralizētu enerģijas tīklu — mikrotīkli var neietvert tikai vienu enerģijas ražotāju vai patērētāju. Pieslēgtie mikrotīkli var daļu no patēriņa saņemt no sadales tīkla vai nodot lieko enerģiju sadales tīklā.
Mikrotīklu robežās lietotāji ar enerģijas pārpalikumu var nodrošināt citus lietotājus ar elektroenerģiju. Ja mikrotīkla ražošana pārsniedz patēriņu, mikrotīkla tīkls pievada elektroenerģiju galvenajam tīklam. Mikrotīkli var darboties, izmantojot atjaunojamos, neatjaunojamos vai jauktus energoresursus.
Mikrotīklu temats ir ieguvis būtisku nozīmi straujās atjaunojamo energoresursu attīstības dēļ, pateicoties atbalstošas politikas ieviešanai, kas veicina sabiedrības piekļuvi, kā arī nepārtrauktajam prosumeru (ražotāju-patērētāju) skaita pieaugumam. Mikrotīkla integrācija sadales tīklā prasa stabilu un uzticamu pieslēgumu gan enerģijas nodošanai tīklā, gan tās patēriņam no tā.
Šajā darbā tiek piedāvāta kontroles metode, kas izstrādāta, lai uzlabotu sadales tīklu, kuros darbojas vairāki sadalītie enerģijas avoti, tostarp mikrotīkli un dažādas ģenerācijas vienības, organizāciju un pārvaldību hierarhiskā struktūrā. Piedāvātā pieeja ar Tier (līmeņu) sadalījumu mērķē uz sadales tīkla efektivitātes un uzticamības uzlabošanu, nodrošinot ērtāku un centralizētāku kontroli, kā arī vienkāršāku uzturēšanu.
Hierarhiskajā modelī tīkls tiek sadalīts līmeņos, kuros ietilpst enerģijas ražotāji, patērētāji, prosumeri, mikrotīkli, vadāmie pieslēgtie mikrotīkli, enerģijas nodrošinātāji un integrācijas vide. Šī struktūra ļauj optimizēt sarežģītu enerģijas sistēmu koordināciju un darbību mūsdienu sadales tīklos. |
