| Abstract |
Maģistra darba autore Anastasija Kazaka izstrādāja darbu, kura temats ir “Airbus A220 tehniskās apkopes programmas efektivitātes rekomendācijas izstrāde, iekļaujot rutīnas uzdevumu izpildes analīzi”. Maģistra darba vadītājs - asoc. profesors, Dr. sc. ing. Māris Hauka. Darba konsultants - AS “airBaltic” Vecākais struktūru inženieris, Mg. Inž. Artjoms Svetļičnijs.
Problēmas aktualitāte galvenokārt ir saistīta ar to, ka gaisa kuģim nepārtraukti notiek plānotās tehniskās apkopes uzdevumu izpildīšana. Veicot uzdevumus, pastāv situācijas, kad tiek konstatēti defekti – korozija, plaisas, skrāpējumi. Taču, ja pastāvīgi tiek konstatēts noteiktā veida defekts vairākiem gaisa kuģiem, ir vērts veikt uzdevumu analīzi, lai noteikt defekta cēloņus un koriģējošus pasākumus, lai tos likvidēt. Īpaši, svarīgi pievērst uzmanību jauniem gaisa kuģu tipiem, kas ļaus savlaicīgi novērst defektu pamatcēloņi, balstoties uz pieredzi no vecākā tipa gaisa kuģiem.
Maģistra darba mērķis ir veikt rutīnas uzdevumu atkārtotu defektu analīzi, identificējot to pamatcēloņus un ražotāja izveidotus risinājumus, lai izstrādātu rekomendācijas tehniskās apkopes programmas efektivitātei.
Maģistra darbs sastāv no 4 daļām, tā apjoms ir 96 lappuses. Pirmajā nodaļā tiek pētīta tehniskās plānošanas programma un tās veidošanas pamatprincipi. Otrajā nodaļā tika apskatīta gaisa kuģu struktūras integritāte un korozijas bojājumu veidi. Trešā nodaļā tika identificētas primārās un sekundārās struktūras lokācijas, kur tiek visvairāk konstatēti korozijas bojājumi. Pamatojoties uz šo, tika veikta bojājumu analīze, kur tika noteikti defektu pamatcēloņi, cilvēkresursu patērētais laiks, defektu analītiskais novērtējums. Ceturtajā nodaļā darba autore veica gaisa kuģa jau izstrādāto bojājumu risinājumus. Tika papildus izstrādātas rekomendācijas gaisa kuģa Airbus A220 ražotājam, kas palīdzētu optimizēt tehniskās apkopes programmu, balstoties uz dominējošo defektu – koroziju. Tika piedāvāts izmantot paraugu vākšanas programmu, lai samazinātu pārbaudes intervālu uzdevumiem, kur tika identificēti korozijas bojājumi visvairāk. Kā arī tika izstrādāts kalendārā intervāla optimizēts modelis, kas ļaus veikt pārbaudes balstoties ne tikai uz gaisa kuģa nolidotām stundām, bet arī, izmantojot kalendāro intervālu, neatkarīgi no gaisa kuģa ekspluatācijas.
Maģistra darbā ir iekļauti 30 attēli, 11 tabulas, 8 formulas un 18 pielikumi uz 37 lpp. Darbā izmantotas 32 izmantotās literatūras un avotu saraksta vienības. |
