| Abstract |
Diplomdarbu izstrādāja Žanna Lecko par aktuālo tēmu Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tā attīstības iespējas Latvijā. Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa attīstības iespēju Latvijā autore piedāvā progresīvās likmes ieviešanu valstī. Pētījuma objekts ir Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pētījuma priekšmets ir Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (turpmāk IIN).
Pēdējos gados notiek daudz izmaiņu nodokļu jomā. Tas norāda to, ka šobrīd Latvijas Republikas nodokļu sistēma nav efektīva un tai ir nepieciešami jauni ierosinājumi un risinājumi, kas būtu vērsti nevis uz īslaicīgām pārmaiņām, bet uz ilgstošu perspektīvu un būtu izdevīgi gan valstij, gan iedzīvotājiem. IIN aizņem nozīmīgu vietu valsts nodokļu ieņēmumu īpatsvarā un ir viens no visizplatītākajiem nodokļiem, jo to maksā visi darba ņēmēji, saimnieciskās darbības veicēji, tie, kas gūst ienākumus no kapitāla un kapitāla pieaugumu, kā arī visi, kas gūst pārējos ienākumus, kas ir likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli objekts.
Darba mērķis ir konstatēt, vai Latvijā būtu iespējami un izdevīgi ieviest progresīvo IIN likmi, un kādas IIN gadījumā, tas ir progresīvās vai proporcionālās, Latvijas iedzīvotāji justos labāk un Latvijas valsts gūtu lielākus ienākumus, izvērtējot gan pozitīvus, gan negatīvus šis problēmas aspektus.
Darbs sastāv no trim daļām. Pirmajā ir izpētīta teorija par nodokļu likmju veidiem un to būtību, nodokļu ieņēmumiem un ieņēmumu nodokļu veidiem, raksturots Latvijā pastāvošs IIN, veikta Eiropas Savienības un pasaules valstu IIN likmju salīdzinoša analīze, lai noskaidrotu valstis ar kādu likmju veidu, tas ir proporcionālo vai progresīvu, dominē Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā. Otrajā daļā ir analizēti statistikas dati par vidējo darba algu, par iztikas minimuma izmaiņām pēdējo gadu laikā, minimālās algas izmaiņām pēdējo gadu laikā un šobrīd aktuālām minimālām mēneša darba algām Eiropas Savienībā. Tika izstrādāta iespējama IIN progresīvā likme un sniegti paskaidrojumi par šādas likmju skalas izveidi. Aprēķināti un salīdzināti nosacīti valsts ieņēmumi pie autores piedāvātās progresīvās nodokļa likmes, 2010.gadā spēka bijušās likmes 26% apmērā un spēkā esošas 25% apmērā. Trešajā daļā, balstoties uz veiktiem pētījumiem un aprēķiniem, apkopoti progresīvās IIN likmes ieviešanas pozitīvās un negatīvās puses.
Diplomdarbam ir nozīmīga praktiskā vērtība. Veiktais pētījums un aprēķini, kā arī izdarītie secinājumu un izvirzītie priekšlikumi var kalpot kā ieteikums Finanšu ministrijai izstrādājot jaunus IIN likumprojektus. Darbs var tikt izmantots arī kā palīgmateriāls un informatīvs avots turpmākiem šī jautājuma pētījumiem.
Darbā ir iekļauti 10 attēli, 24 tabulas un 8 formulas, bibliogrāfiskais saraksts sastāv no 26 vienībām. Kopā darbā ir 64 lappuses. |
