| Abstract |
Diplomdarba mērķis ir izpētīt pastāvošo pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtību, tās izmaiņas un ieviestus pasākumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtības attīstībai Latvijā.
Pievienotās vērtības nodoklim ir ļoti būtiska loma valsts budžeta ieņēmumos, jo ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas nodrošina vislielākos ieņēmumus no netiešajiem nodokļiem valsts kopbudžetā, taču mūsdienās Latvijā pastāvošas un aktuālās problēmas izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, liels ēnu ekonomikas līmenis un krāpšanas līmenis pievienotās vērtības nodokļa jomā, nopietni apdraud ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas. Tādējādi ir nepieciešams veikt pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtības analīzi, lai dziļāk izpētītu tās vājās un stiprās puses, kas eksistē pastāvošajā pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtībā, ir jāizvērtē pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtības pamatprincipus un svarīgākās īpatnības, ir jāveic reformas un attīstības pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu palielinājumu no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas, kuras palīdzēs samazināt izvairīšanas līmeni no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, samazināt krāpšanas līmeni pievienotās vērtības nodokļa jomā un samazināt ēnu ekonomikas līmeni valstī, lai netiktu apdraudēti ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas valsts budžetā un iekšējā tirgus veiksmīga darbība.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, diplomdarbs ir sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā tiek aplūkota pievienotās vērtības nodokļa būtība kā tāda, pievienotās vērtības nodokļa ieviešana Latvijā un pievienotās vērtības nodokļa loma valsts budžetā. Otrajā daļā tiek analizēta pievienotās vērtības nodokļa nomaksas kārtība, pievienotās vērtības nodokļa vispārējā nomaksas kārtība, reversā pievienotās vērtības nomaksas kārtības tiesiskais regulējums, reversā pievienotās vērtības nomaksas kārtības pamatprincipi, reversā pievienotās vērtības nomaksas kārtības piemērošana darījumiem ar būvniecību, metāllūžņiem un kokmateriāliem, kā arī tiek analizēta pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtība. Savukārt trešajā daļā autors izpēta reversā pievienotās vērtības nomaksas kārtības piemērošanu citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un izpēta reversā pievienotās vērtības nomaksas kārtības piemērošanu citās ēnu ekonomikas riskam pakļautajās nozares Latvijā.
Diplomdarba izstrādāšanai par pamatu tika ņemtas Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī ekonomiskās, statistiskās literatūras un promocijas darbu avoti.
Kopumā diplomdarbs sastāv no 62 lapaspusēm, 17 attēliem un 2 tabulām. |
