| Abstract |
Aplūkojot lauksaimniecību, tas ir lielisks veids, kā attīstīt ekonomiku, izmantojot lauku
teritoriju. Lauksaimniecība ir nozare, kas galvenokārt koncentrējas uz pārtikas un citu vērtīgu materiālu, piemēram, ādas u. c., ražošanu, tādējādi tas ir vērtīgs resurss, kas laika gaitā nemainīs savu vērtību. Šī darba mērķis ir izstrādāt darbības rādītājus un novērtēt dažādu oglekļa ietverošo lauksaimniecības prakšu izmantošanu. Darba galvenie uzdevumi ir:
• veikt literatūras analīzi par vairākiem ar oglekļa piesaistes saistītiem tematiem,
• izveidot sistemātisku pārskatu, izmantojot PRISMA metodi,
• izstrādāt darbības rādītājus, pamatojoties uz PRISMA metodes rezultātiem,
• veikt TOPSIS analīzi, salīdzinot dažādas oglekļa ietilpīgās prakses.
Literatūras analīzes sadaļā aplūkots lauksaimniecības sektors, pievēršot uzmanību Latvijai, oglekļietilpīgās saimniekošanas principi, mērķi un labākā prakse klimata pārmaiņu mazināšanas un ilgtspējīgas lauksaimniecības kontekstā. Turklāt analizēti Eiropas Savienības un valstu tiesību akti, atbalsta shēmas un politikas pamatnostādnes, kas attiecas uz oglekļa saimniekošanu, lai saprastu, vai to prakšu ieviešana tiek atbalastīta un veicināta. Lai sasniegtu darba mērķi, tika veikts PRISMA mērķtiecīgs literatūras pārskats, kas palīdzēja izstrādāt 30 galvenos darbības rādītājus, kuri ietver tehnoloģiskos, ekonomiskos, ģeogrāfiskos, sociālos, vides un klimata rādītājus. Rādītāji tika identificēti 12 oglekļa lauksaimniecības praksēm, lai gan sākotnēji tika aplūkotas visas lauksaimniecības nozares jomas, detalizēti tika analizēta tikai viena nozare. Identificētie dati tika izmantoti, lai izveidotu TOPSIS matricu, lai salīdzinātu
izvēlēto oglekļa lauksaimniecības praksi, vienlaikus izmantojot ekspertu (piemēram,
lauksaimnieku, sabiedrības) svērumu rezultātu jutīguma analīzei. Veicot TOPSIS analīzi,
vislabākos rezultātus savā saimniekošanas veida kategorijā uzrādīja tiešā sēja, oglekļa augsnes un kultūraugu daudzveidība. Salīdzinot šīs prakses, rezultāti parādīja, ka labākie rezultāti bija augsnēm ar lielāku oglekļa saturu, otrie labākie rezultāti bija kultūraugu daudzveidībai, kur starpība starp rezultātiem bija 0,235 vienādiem svērumiem un 0,122 dažādiem svērumiem.
Darbā iekļauti 17 attēli, 30 tabulas un 163 atsauces uz literatūras avotiem.
Maģistra darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta "Oglekļa
ietilpīgās lauksamniecības sertifikācijas sistēma: virzība uz rezultātiem balstītu
lauksamniecības sektoru CarbFarmS" ietvarā, projekta Nr. lzp-2023/1-0055, finansē Latvijas Zinātnes padome. |
