| Abstract |
Šinī darbā apvienotas galvenās idejas par arhitektūras kultūras dialogu ar cilvēku, sākot no senām sarežģītām konstrukcijām līdz pat mūsdienu pasaules tendencēm.
Analizējot notikumus arhitektūrā pēdējo divdesmit gadu laikā, var redzēt, ka katrs no cilvēces attīstības posmiem nav tērēts veltīgi, un ka, pat pēc pirmā acu uzmetiena, visgarlaicīgākie un bezemocionālākie projekti satur kādu mācību, jēgu, ko sabiedrība apzinās tikai gadus vēlāk . Šobrīd arhitektūra ir tādā attīstības stadijā, kad apbūves kvantitātei ir jāatdod priekšroka apbūvējamās vides kvalitātei.
Tika noskaidrots, kurš variants arhitektūras telpas risinājumiem vislabāk atbilst Latvijas iedzīvotāju psiholoģiskās un garīgās labklājības aspektiem. Tika izpētīta reģionālās identitātes problēma arhitektūras telpā un ieteikti iespējamie varianti nevienaldzīgas arhitektūras attīstībai.
Lai detalizētāk izprastu Latvijas arhitektūras vidi tika veikta sabiedrības aptauja. Tika pierādīts, ka arhitektūrai ir liela ietekme uz visu apkārtējo vidi, kurā mēs dzīvojam, ekoloģiju, garīgo sajūtu un tikpat tieši tā ietekmē arī pašu cilvēku. Jaunajai arhitektūrai ir jāizkopj un jākultivē šis specificiskais sabiedrības metalitātes konteksts un apkārtne, kurā tā attīstās un veidojas. Tam tika izvirzīti parametri, ar kuru palīdzību radīt pozitīvu dialogu starp cilvēku un arhitektūru.
Tiek piedāvāts vides apbūves risinājums, ar kura palīdzību cilvēkam tiek radīta pozitīva mentālā pašsajūta, ņemot vērā tādus faktorus, kā atšķirības pasaules uztverē balstoties uz cilvēku atšķirībām vides uztverē (Vizuāļi, Audiāļi, Kinestētiķi).
Darbā ir 63 lapaspuses, 22 attēli, 4 tabulas, 6 pielikumi. Izmantoto informācijas 42 avotu sarakstā ir noradījumi. |
