| Abstract |
Dotais bakalaura darbs pēta jūrniecības riskus Baltijas jūrā, koncentrējoties uz kuģošanas negadījumiem, ekoloģiskajiem apdraudējumiem un zemūdens infrastruktūras neaizsargātību. Ņemot vērā Baltijas jūras stratēģisko nozīmi un ievērojamo kuģu satiksmes blīvumu, tiek izmantotas ģeotelpiskās analīzes metodes, lai izvērtētu, kur jūras satiksme rada vislielākos riskus gan videi, gan infrastruktūrai.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt datu balstītu riska novērtējuma modeli, izmantojot AIS datus, kuģu negadījumu arhīvus un aizsargājamo teritoriju kartes. Galvenie pētījuma jautājumi ir: Kur atrodas visintensīvākie kuģošanas koridori ar augstāko negadījumu risku? Vai negadījumu biežums mainās pēc datu normalizēšanas pret satiksmes intensitāti? Kā kuģu aktivitāte ietekmē ekosistēmas funkcijas? Kā kuģošana pārklājas ar zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem?
Lai rastu atbildes uz pētījuma jautājumiem, tika izmantotas vairākas metodes. DBSCAN klasterēšana ļāva identificēt kuģu kustības "karstos punktus", savukārt negadījumu rādītāji tika normalizēti pēc kuģu skaita un aizsargājamās teritorijas lieluma. Infrastruktūras analīzē tika veikta kuģu kustības un zemūdens cauruļvadu pārklāšanās izvērtēšanā.
Analīze atklāja, ka visintensīvākā kuģu kustība notiek Somu līcī, pie Gdaņskas un Sanktpēterburgas. Aizsargājamās jūras teritorijās pēc to izveides negadījumu rādītāji pieaug, kas norāda, ka izveidotās aizsargājamās zonas pašas par sevi nenodrošina efektīvu drošību. Kuģu satiksmes klasteri tika identificēti tuvu zemūdens kabeļiem, kas 40% gadījumu pārklājās ar augstas intensitātes zonām, liekot domāt par iespējamu bojājumu vai sabotāžas risku.
Šī pētījuma ieguvumi ir saistīti ar spēju precīzāk izvērtēt riskus un informēt atbildīgās organizācijas, piemēram, par nepieciešamību pielāgot kuģu maršrutus vai stiprināt infrastruktūras aizsardzību. Vizualizācijas un interaktīvas kartes uzlabo lēmumu pieņemšanas procesus gan vides aizsardzībā, gan jūras drošības kontekstā.
Tomēr pētījumam ir arī ierobežojumi. Nav iekļauti reālā laika dati, kas varētu labāk prognozēt nākotnes apdraudējumus. Turklāt datu kvalitāte un dažādo avotu saskaņošana prasīja papildus normalizēšanas soļus.
Nākotnes pētījumos būtu lietderīgi attīstīt interaktīvas uzraudzības informācijas paneļus un prognozēšanas modeļus, kas reālā laikā brīdinātu par riskiem jūrā, balstoties uz AIS datiem, meteoroloģiskajiem faktoriem un satelītattēliem. |
