| Abstract |
ANOTĀCIJA
Maģistra darbā tiek pētīta lielmēroga specializēto sporta būvju adaptīva atkārtotā izmantošana pēc ziemas olimpiskajām spēlēm. Darba mērķis ir izpētīt lielmēroga sporta būvju adaptīvu atkārtoto izmantošanu, skatot sarežģīto mijiedarbību starp arhitektoniskakiem jauninājumiem un pilsētplānošanu, kas nepieciešama šo būvju efektīvai plānošanai, kā arī noskaidrot kādi ir efektīvākie atkārtotās izmantošanas veidi. Olimpiskajām pilsētām, kuras uzņem ziemas olimpiskās spēles, kas ir pasaules otrs lielākais olimpiskais sporta pasākums, ir jāizbūvē lielmēroga specializētas sporta būves, kurām, spēlēm beidzoties, nereti ir grūti rast turpmāku pielietojumu. Tā kā ziemas olimpiskās spēles nav tikai sporta notikums, arī infrastruktūras rekonstrukcijā un revitalizācijā ir jāiegulda lielas investīcijas, līdz ar to ir tālredzīgi jādomā, kā valsts kaut daļēji var atgūt ieguldīto arī ilgtermiņā. Neraugoties uz centieniem plānošanā ar skatu nākotnē (legacy planning), liels skaits no šīm specializētajām sporta būvēm pēc olimpiskajām spēlēm netiek pilnvērtīgi izmantotas vai sliktākajā gadījumā tiek pamestas. Ziemas sporta veidiem nepieciešamā būvju un sporta infrastruktūras specifika, kas pieprasa noteiktus klimata apstākļus un konkrētu ģeogrāfisko atrašanās vietu, problēmas padara sarežģītākas. Maģistra darbā ir apzināti priekšnoteikumi un atklāti izaicinājumi, kā arī aplūkotas un vērtētas iespējas un labās prakses adaptīvai lielmēroga sporta būvju projektēšanai un novietņu atkārtotai izmantošanai pēc olimpiskajām spēlēm. Maģistra darba secinājumi ietver iespēju piedāvāt zināšanas un stratēģijas olimpisko spēļu norises pilsētām, lai novērstu olimpisko objektu nepietiekamu un neefektīvu izmantošanu vai pat pamešanu. Mācoties no līdzšinējās pieredzes, pilsētas var labāk plānot objektu pielietojumus nākotnē, nodrošinot, ka ieguldījumi, kas veikti globālo sporta notikumu ietvaros, sniedz ilgtermiņa ieguvumus visai sabiedrībai. Specializētas ziemas olimpisko spēļu sporta būves ir nepieciešamas spēļu rīkošanai, sporta treniņu un sacensību nodrošināšanai, bet realitātē tās nereti rada problēmas to tālākai izmantošanai plašākas kopienas vajadzībām, kā arī ekonomiskās ilgtspējas ziņā. Līdz ar to stratēģiskā plānošana, novatoriska atkārtotā to izmantošana un spēcīgs politikas atbalsts var palielināt to ieguvumus, nodrošinot ilgtermiņa vērtību un sniedzot pozitīvu ieguldījumu sabiedrībai un sporta attīstībai. |
