| Abstract |
ES Atalgojuma pārredzamības direktīvas (2023. gada 10. maija EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2023/970 par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu) mērķis ir novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, veicinot vienlīdzīgu atalgojumu par vienādas vērtības darbu, to nodrošinot ar plašāku informācijas par atalgojumu pieejamību darbiniekiem un atalgojuma atšķirību ziņošanas palīdzību. Lai gan Latvijai ir pienākums īstenot šos principus kā daļu no savām saistībām pret Eiropas Savienību, vienlīdzīgas samaksas princips Latvijas darba tirgus praksē ir vāji iesakņojies, radot darba devējiem ierobežotu izpratni un instrumentu trūkumu direktīvas ievērošanai. Šajā pētījumā tiek aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem saskaras Latvijas darba devēji, īpaši akcentējot vienotas metodoloģijas un valsts līmeņa vadlīniju trūkumu atalgojuma atšķirību analīzē.
Pētījumā tiek analizētas labās prakses piemēri no valstīm ar attīstītākiem vienlīdzīga atalgojuma regulējumiem, piemēram, Zviedrijas, Islandes un Īrijas, lai identificētu piemērojamus risinājumus Latvijas darba tirgum. Galvenie secinājumi uzsver nepieciešamību ieviest valsts līmeņa amatu vērtēšanas vadlīnijas, vienotus principus atalgojuma atšķirību analīzei, kā arī uzlabot vadītāju kompetenci, lai risinātu potenciālos izaicinājumus, ko varētu radīt plašākas informācija par atalgojumu pieejamība darbiniekiem.
Šis pētījums uzsver atalgojuma pārredzamības un taisnīguma nozīmīgumu Latvijas darba tirgū, nodrošinot, ka direktīvas īstenošana Latvijā ne tikai atbilst prasībām, bet arī veicina taisnīgāku un vienlīdzīgāku darba vidi, kas ir saskaņota ar plašāku ES darba tirgus praksi. |
