| Abstract |
Virtuālā realitāte ir strauji augoša tehnoloģija, kas nodrošina visaptverošu pieredzi. Tās potenciāls un daudzpusība pielāgojas pieprasījumam dažādās nozarēs, piemēram, dizainā, apmācībā, spēlēs, simulācijās, izglītībā, medicīnā. Šajā pētījumā tiek apskatītas Unity, Unreal, Godot grafisko dzinēju stiprās puses, ierobežojumi un nākotnes perspektīvas, kā arī virtuālās realitātes brilles, piemēram, Oculus Quest 3, Oculus Quest 2 un HP G2 Reverb, optimizējot RTU studentu pilsētas augsta līmeņa 3D modeli programmā Blender un integrējot to grafiskajos dzinējos. Unity pieejamība un efektivitāte uzdevumu veikšanā un Unreal dzinēja modernās funkcijas, piemēram, Nanite un Lumen, tos padara par jaudīgiem rīkiem 3D modeļu apstrādei. HP ierīces vadu savienojums ar datoru nodrošina augstas detalizācijas grafisko precizitāti. Kadru ātrums, reakcijas laiks un resursu izmantošana ir parametri, kuri tika izmantoti, lai aprēķinātu efektivitāti, kas ļautu pētniekiem, izstrādātājiem un pedagogiem izvēlēties piemērotus grafiskos dzinējus un brilles konkrētiem lietošanas gadījumiem. Šī bakalaura darbs atspoguļo 3D modeļa sarežģītību, kas izmantoti, lai izveidotu interaktīvu pieredzi Unity, Unreal dzinējos un testētu ar dažādu veidu virtuālās realitātes brillēm, gan bezvadu gan ar vadu savienojumu. Nobeigumā, grafisko dzinēju un briļļu novērtējums, lai sniegtu ieskatu un ieteiktu grafisko dzinējus atbilstoši lietotāju prasībām.
Bakalaura darba apjoms ir 59 lappuses (ieskaitot bibliogrāfiju un pielikumus), kurā ir arī 28 attēli, 8 tabulas, 49 literatūras avoti un 1 pielikums |
