| Abstract |
Diplomdarba tēma ir kuģošanas drošības paaugstināšanas analīze izmantojot papildus dublējošo navigācijas tehnisko aprīkojumu, pamatojoties uz nepieciešamību paaugstināt kuģošanas drošību, novēršot riskus un nodrošinot efektīvu kuģa vadību navigācijas aprīkojuma traucējumu vai kļūmju gadījumos.
Diplomdarba mērķis ir teorētiski un praktiski noteikt papildus navigācijas tehnisko līdzekļu dublēšanas prasību ieviešanas nepieciešamību un to ietekmi uz kuģošanas drošību.
Darba uzdevumi sevī ietvēra Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasību attiecībā uz kuģu navigācijas tehniskajiem līdzekļiem analīzi, kuģu navigācijas tehnisko līdzekļu izmantošanas drošai kuģošanai izpēti, drošības risku, kas saistīti ar navigācijas sistēmu kļūmēm, konstatēšana, kā arī simulācijas uzdevuma, kas ļāva izanalizēt, kā var sekmēt drošāku un efektīvāku kuģošanu izveide, ieviešot prasības attiecībā uz papildus dublējošo navigācijas tehnisko aprīkojumu.
Darba gaitā tika identificētas SOLAS konvencijas prasības attiecībā uz kuģu navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Izpētīti kuģu GNSS, AIS, lagu, eholokatoru un radiolokācijas sistēmu darbības principi un šo sistēmu potenciālas ievainojamības balstoties uz vēsturiskiem notikumiem. Praktiskajā daļā tika izveidots uzdevums uz kuģa vadīšanas simulatora Wärtsilä NTPRO 5000, kurā tika modelēta kuģa navigācijas tehniskā aprīkojuma nefunkcionēšana dažādās konfigurācijās un noteikta katras sistēmas individuālā to savstarpējas saistes ietekme uz uzdevuma izpildes efektivitāti.
Secinājumi un priekšlikumi: pārtraucot nedublēto sistēmu darbību, uzdevuma izpildes laiki pieauga, kas norāda uz dublējošo sistēmu nozīmi stabilas un efektīvas darbības nodrošināšanai kuģošanas drošības kontekstā. Autors iesaka ierosināt, ka Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras tiktu ievestas papildus dublēšanas prasības attiecībā uz pašlaik nedublētiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, vai ierosināt to ieviešanu valstu nacionālajā līmenī. |
