| Abstract |
Bakalaura darbs: “Jūrnieku sardzes organizācija un tās pilnveidošanas iespējas jūrnieku
labbūtības veicināšanai uz kuģa”
Diplomdarba tēma atbilst mūsdienu aktuālam jautājumam par jūrnieku labbūtību uz
kuģa, kur viens no būtiskākiem aspektiem ir jūrnieku sardzes pilnveidošana, jo pieaugošais
darba apjoms un nepietiekama darba laika regulēšana rada nopietnus riskus gan jūrnieku
labbūtībai, gan kuģu drošībai.
Teorētiskā daļa balstās uz pētījumu un normatīvo aktu analīzi. Galvenie jautājumi ir
jūrnieku labbūtības aspekti un sardzes režīmu izvērtējums. Lai izvērtētu izmantojamos sardzes
režīmus, tika izmantotas STCW un MLC konvencijas. Papildus tika izmantota Sandras
Lielbardes grāmata “Seafarers’ Security Measures Under the MLC 2006”, kur analizēta
konvencijas ietekme uz jūrnieku labbūtību un drošību, īpaši darba un atpūtas laika regulējuma
kontekstā. Tiek piedāvātas stratēģijas jūrnieku labbūtības uzlabošanai, kas izriet no šiem
normatīviem aktiem.
Praktiskā daļa tika veikta krastā, izmantojot datus, kas iegūti, pamatojoties uz kuģa
sardzes darba un atpūtas laika uzskaites reģistru par 2024. gada septembri. Šie dati tika ņemti
no kuģa reģistrētajām darba un atpūtas stundām. No kuģa tika saņemta apkalpes locekļu
personīgās piezīmes par darba norisi uz kuģa, kas atklāj reālo situāciju uz kuģiem, kur
pārslogots darba grafiks un ierobežots atpūtas laiks var novest pie hroniska noguruma. Tika
veiktas papildus intervijas vecākajam kapteiņa palīgam un otrajam kapteiņa palīgam, kuras
atklāj, ka uz kuģiem ir pārslogots darba grafiks un ierobežots atpūtas laiks, kas bieži vien netiek
oficiāli reģistrēts. Lai noskaidrotu jūrnieku viedokli par jūrnieku sardzes organizāciju un tās
pilnveidošanas iespējām jūrnieku labbūtības veicināšanai uz kuģa, tika anketēti jūrnieki.
Diplomdarba mērķis ir izvērtēt jūrnieku sardzes organizāciju, identificējot galvenos
faktorus, kas ietekmē jūrnieku labbūtību, un izstrādāt priekšlikumus sardzes organizācijas
pilnveidošanai, kas ir sasniegts, uzdevumi ir izpildīti un hipotēze, ka ilgstošas jūrnieku sardzes
virsstundas negatīvi ietekmē viņu labbūtību, palielinot nogurumu, stresu un hronisku veselības
problēmu risku, kā arī samazinot darba apmierinātību un vispārējo dzīves kvalitāti ir
apstiprinājusies.
Tika secināts, ka virsstundas būtiski ietekmē jūrnieku labbūtību un izstrādāta uz kuģa
praktizēto virsstundu uzraudzības sistēma, balstoties uz pamatotu argumentāciju par šo
virsstundu nepieciešamību, varētu nodrošināt darba laika ievērošanu un mazināt pārslodzi.
Diplomdarbs satur 56 lapas, 18 attēlus un 4 pielikumus. |
