| Abstract |
Šajā darbā tiek apskatīts Latvijas enerģētikas sektors un aktuālās pārmaiņas kuras šobrīd tiek piedzīvotas gan Latvijas, gan Eiropas notikumu kontekstā. Pēdējā desmitgadē notikušās izmaiņas, gan klimata plānošanas, gan enerģētikas sektora plānošanas, gan arī politisko saasinājumu kontekstā ir ieviesušas vairākas izmaiņas sektora attīstības plānos, tos pasteidzinot vai pielāgojot nepieciešamajiem apstākļiem. Gan straujā attīstība atjaunojamās enerģijas iekļaušanai kopējā pārvades sistēmā, gan Krievijas kara ietekmē nepieciešamās darbības, lai varētu atvienoties no BRELL sistēmas, kas šobrīd vēl nodrošina balansēšanas un frekvences regulēšanas jaudas.
Latvijas energosistēmas plāns ir veikt nepieciešamos pasākumus, lai Baltijas valstu pārvades sistēmas operatori varētu pēc iespējas ātrāk veikt pārvades tīklu sinhronizāciju ar centrālās Eiropas pārvades sistēmām. Kā daļa no šī sinhronizācijas projekta ir iecere iekļaut enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu, kas nodrošinātu sinhronizācijas projekta veiksmīgu pabeigšanu. BESS sistēmas paredzētais uzdevums būtu nodrošināt balansēšanas un frekvences regulēšanas pakalpojumam nepieciešamās enerģijas jaudas.
Darbā tika veikts vērtējums, kāda varētu būt iespējamā ietekme uz vidi un cilvēku veselību iegādājoties un ieviešot BESS sistēmu. Darba ietvaros tika veikta BESS sistēmas izpēte, tehnoloģiskie procesi no materiālu ieguves līdz pat sistēmas dzīves cikla beigām.
Dzīves cikla izvērtējuma un ietekmju kategoriju aprēķinam tika izmantota programma openLCA. BESS sistēmas dzīves cikla izvērtējuma ietvaros tika aprēķināts, ka globālās sasilšanas ietekme ir 7,39 CO2 ekv./ 1 MWh uzkrātās enerģijas.
Augstāk minētais rezultāts neiekļauj BESS sistēmas iespējamo dzīve laikā patērēto enerģiju. Tomēr ir aprēķināta ietekme ar lietošanas laikā patērēto enerģiju, ņemot vērā ecoinvent 3.5. datubāzes pieejamo Eiropas elektroenerģijas sajaukumu, sistēmas pašpatēriņa indeksu 15%, 20 gadu dzīves ilgumu un 10 000 uzlādes un izlādes ciklu, globālās sasilšanas indeksa kontekstā sasniedz 188,97 CO2 ekv. / 1 MWh uzkrātās enerģijas. Šāds rezultāts vērtējams kā Eiropas vidējās energosistēmas iespējamā radītā ietekme, ņemot vērā ievades datus. Šis var kalpot kā signāls nepieciešamībai izvērtēt elektroenerģijas ietekmes nozīmību šādām sistēmām. Šie elektroenerģijas rezultāti ir iespēja veidot un izstrādāt metodiku, nepieciešamajam elektroenerģijas sajaukumam, pēc iespējas iekļaujot atjaunojamās enerģijas proporciju vai pilnībā aizvietojot lietoto elektroenerģiju uzkrāšanas sistēmām ar atjaunojamo elektroenerģiju.
Tiesa, jāatzīmē, ka Latvijas šā brīža elektroenerģijas proporcionālais sadalījums ir ar mazāku fosilo resursu ietekmi, kā tika izmantots ecoinvent Eiropas elektroenerģijas avotam, kas tika sastādīts pēc Britu scenārija. (Lielbritānija)
Pēc pamata scenārija BESS sistēmas izpētes tika izveidots alternatīvs scenārijs sistēmas piegādes ķēdes ietekmes apskatei. Ņemot vērā, ka litija – jonu baterijas visvairāk tiek šobrīd ražotas Ķīnā, savukārt Eiropas ražošanas jaudas pagaidām ir salīdzinoši mazākas, lai gan paredzama ievērojama attīstība tika salīdzināta ietekme no transportēšanas bāzes scenārijā izskatot piegādi no Vācijas uz Latviju, savukārt alternatīvā scenārijā apskatot piegādi no Ķīnas uz Latviju. Veicot aprēķina izvērtējumu ir secināms, ka arī transportēšana rada ievērojamu ietekmes pieaugumu kopējā sistēmas radītajā ietekmes bilancē.
Ir secināms, ka kopējā BESS sistēmas ietekme salīdzinājumā ar enerģijas izmantošanas ietekmi ir samērā maza. Ir jāvērtē sistēmas darbināšana ar atjaunojamo enerģiju, kas šādā veidā radīs pozitīvu ietekmi uz klimatu. Šāds secinājums ir izdarāms, jo BESS sistēmas aizvietošana ir iespējama tikai ar kādu citu elektroenerģijas ģenerāciju, kas spēj nepārtraukti visa gada laikā un jebkurā stundā nodrošināt nepieciešamās enerģijas rezerves, kas ir iespējams tikai ar fosilo resursu izmantošanu, respektīvi ar lielu negatīvu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. |
