| Abstract |
Kā minēja (Blumberga et al., 2018), 54% katlu māju Latvijā izmantoja koka biomasu, piemēram, šķeldu, malku, šķeldu, kokskaidu granulas, koksnes briketes un koksnes atkritumus. Pārējās Latvijas katlu mājas izmantoja fosilo kurināmo, piemēram, dabasgāzi (43%) un dabasgāzes un fosilā kurināmā maisījumu. Tomēr šī promocijas darba mērķis ir noteikt, vai koksnes biomasas kurināmā aizstāšana daļēji vai pilnībā ietekmēs cieto daļiņu emisijas, palielinot vai samazinot emisijas. Alternatīvā zemas kvalitātes biomasas degviela būtu lapas, Kanādas zelta stienis (Latvijā invazīvas sugas), kaņepes, zāle, niedres, graudi, kā arī cita veida biomasa. Koka biomasa ir visplašāk izmantotais biomasas veids Latvijā pamatotu iemeslu dēļ, taču fosilā kurināmā aizstāšana ar tikai koka biomasu nākotnē var nebūt ilgtspējīga. Koksnes biomasai ir augsts enerģijas saturs, tā ir plaši pieejama Latvijā, uzlabo mežu ugunsizturību, paaugstina ekonomisko attīstību, uzlabo Latvijas energoapgādes drošību un rada ieguvumus videi, piemēram, zemākas oglekļa emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo (Barnes and Ashton, n.d. ). Tomēr pārmērīga koka biomasas izmantošana var radīt šādus trūkumus:
• Augsnes auglības un savvaļas dzīvotņu pasliktināšanās, ko izraisa augu un gružu noņemšana, kas ir būtiska daudzām ekosistēmām.
• Meža resursu pārmērīga izmantošana ar pieaugošo koksnes biomasas pieprasījumu nākotnē, kā rezultātā notiks mežu izciršana, jo koksnes materiāls var tikt izmantots ātrāk, nekā tas tiks atjaunots.
• Cieto daļiņu un citu kaitīgu materiālu emisijas, kas var kaitēt cilvēku veselībai un izraisīt gaisa piesārņojumu
Ņemot vērā šos vides faktorus, koksnes biomasa papildus fosilajam kurināmajam ir daļēji jāaizstāj ar zemas kvalitātes biomasu no citiem avotiem. Iemesli tam ir ne tikai ekoloģiski, bet arī politiski, jo Latvijai ir jābūt maksimāli pašpietiekamai attiecībā uz enerģijas avotiem, īpaši pēc tam, kad karš Ukrainā parādīja, ka atkarība no ārvalstīm enerģijas importa jomā var atspēlēties. ekonomiski. Turklāt pastāv normatīvi iemesli fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai un biomasas atkritumu izmantošanai (aprites ekonomika), jo ES ir jāpanāk oglekļa neitralitāte līdz 2050. gadam. Šā pētījuma galvenais mērķis būtu noteikt, cik daudz enerģijas tiek ražots no noteiktu biomasas daudzumu un cik daudz PM tiktu emitēts no šī biomasas daudzuma. |
