| Abstract |
Šajā maģistra darbā autors pēta programmatūras izstrādes jomu, vairāk pievēršoties regresijas testēšanai un projektu vadīšanai, balstoties uz Spējām praksēm. Mūsdienās arvien vairāk uzņēmumu savos projektos ievieš Spējo metodoloģiju, jo programmatūras izstrāde attīstās ātri un bieži var būt nepieciešamas izmaiņas, izstrādātāju komandai ir jāievieš jauna sistēma pēc iespējas ātrāk, lai apmierinātu klientu, bet tajā pašā laikā kvalitātes nodrošināšana joprojām ir ļoti svarīga. Lai to nodrošinātu, viena no metodēm, kas garantē pakāpeniski pozitīvus rezultātus, ir regresijas testēšana. Regresijas testēšanas procesu ietekmē projekta lielums, budžets, laika ierobežojumi un speciālistu pieredze, tādēļ daudzās situācijās projektu vadītāji var nolemt samazināt testēšanas stundas, jo tas ir pārāk dārgi, vai arī sprinta beigas ir tuvu un kvalitātes nodrošināšanas speciālistiem nav pietiekami daudz laika, lai veiktu pienācīgu testēšanu. Šī aktualitātes dēļ šī darba autors veica literatūras apskatu par šo tēmu un apstiprināja, ka tā ir esoša problēma, turpinot pētīt esošās regresijas testēšanas metodes un to, kas ietekmē projektu vadītāju lēmumu pieņemšanu.
Balstoties uz aktualitāti, šī darba mērķis ir izpētīt esošās regresijas testēšanas metodes, novērtēšanas kritērijus un mērīšanas mērogu metožu salīdzināšanai, kā arī izstrādāt jaunu regresijas testēšanas efektivitātes uzlabošanas metodi, kas balstīta uz teorētiskiem materiāliem no grāmatām un zinātniskajiem rakstiem. Tā sastāv no vairākiem ietvariem, kas kalpo kā vadlīnijas projektu vadītājiem, kad viņi konstatē problēmas savā projektā, kādas metodes izmantot un kādus rīkus piemērot.
Jaunā regresijas testēšanas efektivitātes uzlabošanas metode tika pārbaudīta eksperimentālā veselības aprūpes sistēmas projektā, kurā, balstoties uz šiem izstrādātajiem ietvariem, autors izvēlējās atšķirīgām problēmām ieteiktos atvērtā koda rīkus un salīdzināja stāvokli pirms un pēc, lai redzētu, vai problēmas tiek atrisinātas. Rezultāti parādīja testēšanas laika samazināšanos, testēšanas cikla laika samazināšanos, kļūdu noteikšanas līmeņa paaugstināšanos un koda pārklājuma uzlabošanos.
Maģistra darbs sastāv no – 81 lapaspusēm, 16 tabulām, 18 attēliem, 0 pielikumiem un 82 literatūras avotiem. |
