| Abstract |
Bakalaura darba “Ilgtspējīgas attīstības iespēju analīze Baltijas valstīs” autors ir Rīgas Tehniskās Universitātes “Ekonomika” grupas 3.kursa students Markuss Nazarovs. Darba vadītāja ir Dr.oec., asoc. prof. Ilze Judrupa. Darbs sastāv no 64 lapaspusēm, 1 pielikuma, 8 tabulām, 6 formulām un 18 attēliem. Izmantotās literatūras un avotu sarakstā tiek izmantoti 42 avoti.
Ilgtspējīga attīstība ir sarežģīts jēdziens, kas ietver sevī ilgtspējīgas attīstības trīs pamata dimensijas- sociālo, vides un ekonomikas dimensiju. Šim jēdzienam mēdz pievienot ceturto dimensiju kā kultūras dimensiju un piekto dimensiju, kura ir nenoteikta un var būt izvēlēta atkarībā no zinātnieka pētījuma mērķa, piemēram, tūrisma, institucionālā, tehnoloģiju vai telpiskā dimensija. Pastāv ļoti daudz definīcijas, katra no definīcijām vērš uzmanību uz kādu no dimensijām vai to mijiedarbību.
Teorētiskajā daļā tiek apkopota informācija par ilgtspējīgu attīstību un to definīcijām. Tiek sniegts ieskats ilgtspējīgas attīstības vēsturē un aprakstīti galvenie principi, kas veido ilgtspējīgu attīstību. Darba daļā tiek sniegta informācija par ANO izvirzītajiem 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kuri ietver 169 rādītājus un kas paredzēti ilgtspējīgas attīstības mērīšanai. Tiek izpētīti dažādi ilgtspējīgas attīstības indeksi, kas apvieno rādītājus no dažādām dimensijām, lai novērtētu ilgtspējīgu attīstību.
Analītiskajā daļā tiek veikta padziļināta ilgtspējīgas attīstības indeksu analīze. Tās gaitā tika izvērtēts Baltijas valstu sniegums dažādās ilgtspējīgas attīstības dimensijās un savstarpēji tika salīdzināti indeksu rezultāti. Baltijas valstīm tika izvēlēti 34 rādītāji no visiem rādītājiem, kuri tiek iekļauti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķos un kuri uzrāda lielākos izaicinājumus. Šie 34 rādītāji tika analizēti, lai varētu salīdzināt Baltijas valstis savā starpā un lai novērtētu katrai valstij vājās puses. Visiem 34 izvēlētajiem rādītājiem tika aprēķināti normalizētie rādītāji, lai varētu tos savā starpā salīdzināt, tas tika izdarīts katram rādītājam par pēdējiem 5 pieejamajiem gadiem.
Baltijas valstīm ir augsts potenciāls sasniegt lielāko daļu no ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo lielākajā daļā no mērķiem ir novērojama pozitīva attīstība, kas liecina par to, ka šie mērķi ilgākā laika posmā tiks sasniegti. Izvirzītie mērķi ir reāli, bet to sasniegšanai nepieciešams ieguldīt daudz laika un darba, lai šis attīstības process notiktu. |
