| Abstract |
Šis darbs pēta divu 21. gadsimta sākuma lielāko krīžu - Covid-19 pandēmijas un Krievijas-Ukrainas kara - ietekmi uz Latvijas būvniecības nozari. Autori pārbauda, kā ir mainījusies darbinieku apmierinātība ar darbu šo divu krīžu laikā saistībā ar uzņēmuma vadītāja pieņemtajiem lēmumiem un vispārējo organizācijas sniegumu. Autori izvirza četras hipotēzes par darbinieku apmierinātību. 1. Vispārējais organizācijas iespaids ietekmē darbinieku apmierinātību ar darbu. 2. Atalgojums un paaugstināšana amatā ietekmē darbinieku apmierinātību ar darbu. 3. Tas, kā darbinieki uztver uzņēmuma vadību, ietekmē darbinieku apmierinātību ar darbu. 4. Tam, kā darbinieki uzlūko tiešo vadītāju, ir maza saistība ar darbinieku apmierinātību ar darbu. Lai pārbaudītu šīs hipotēzes, autori, balstoties uz S. B. Gesell et al., Paul Spector, Victor Voisard, Judith M. Tanur un Brigitte Jordan veidotajām darbinieku apmierinātības aptaujām, izveido anketu, kas tiek nosūtīta septiņu Latvijas lielāko būvfirmu darbiniekiem, un intervē divus būvniecības nozares ekspertus, kuri abu krīžu laikā vadīja kādu būvniecības uzņēmumu. Anketu aizpildīja 202 personas. No anketām un intervijām secināts, ka Krievijas-Ukrainas karš ir atstājis būtiskāku ietekmi uz nozari gan uz darbinieku apmierinātību, gan uzņēmumu finansiālo stabilitāti. Attiecībā uz Covid-19 laiku, darbinieku apmierinātību ar darbu visvairāk negatīvi ietekmēja uzņēmuma mērķu neskaidrība, darbiniekiem nepatika viņu darba pienākumi, darbinieki jutās, ka par darbu nesaņem pienācīgu atalgojumu, kā arī viņi uzskatīja, ka uzņēmuma vadība nebija informēta par darbinieku galvenajām bažām, un tiešais vadītājs izrādīja pārāk mazu interesi par darbinieku jūtām. Savukārt Krievijas-Ukrainas kara ietvaros darbinieki atzīst, ka uzņēmuma vērtības nebija saskatāmas uzņēmuma ikdienas praksē, darbinieki nejutās novērtēti savā uzņēmumā. Balstoties uz autoru veiktajām regresijām un demogrāfiskajiem aspektiem, 38 regresijas Krievijas un Ukrainas kara anketā izrādījās statistiski nozīmīgas, savukārt Covid-19 krīzes ietvaros trīs apgalvojumi bija statistiski nozīmīgi: (1) bija ļoti augsti darba izpildes standarti, (2) darbiniekiem bija pārāk mazs atalgojums, un (3) vadītājs nebija pārāk kompetents sava darba veikšanā. Autori iesaka būvuzņēmumiem veicināt skaidru komunikāciju ar darbiniekiem, nodrošināt kvalitatīvu pārmaiņu vadību, rosināt vadītājus vairāk laika pavadīt kopā ar darbiniekiem, veikt darbinieku personības testus un uzlabot komunikāciju komandā, ieviešot septiņu soļu principu darbības plānu. |
