| Abstract |
Anotācija
Diplomprojekts sastāv no pētnieciskās daļas, kuras tēma ir „Dzelzsbetona konstrukcijas dažādās ķīmiskās vidēs” un no inženierprojekta, kura tēma ir „Skolas ēkas Jūrmalā 360 vietām tehniskais projekts”.
Pētnieciskajā daļā tiek izvirzīta problēma par nepareizu darbu secību dzelzsbetona konstrukciju izveidē. Problēma pastāv apstāklī, ka no sākuma tiek radīta dzelzsbetona konstrukcija un tad tiek domāts par tās ilgtspējību konkrētajā vidē. Šāda darbu secība rada problēmas konstrukciju ekspluatācijā un prasa papildus līdzekļus ilgstošā laika periodā konstrukcijas uzturēšanai. Problēma tiek risināta apskatot iespēju modelēt betona sastāvu pirms konstrukcijas izgatavošanas. Diplomdarbā tiek pētīta ne tikai betona makrostruktūra, kuras modofikācijām nav plaša apgabala, bet lielāka uzmanība tiek pievērsta betona mikrostruktūrai. Tiek pētīta betona ķīmisko sastāvdaļu „uzvedība” un ķīmiskās reakcijas ar agresīvām vielām, pie noteiktiem apkārtējās vides faktoriem. Šādā veidā tiek meklēti konkrētu koroziju izraisoši faktori ar domu, atrodot korozijas iniciatoru to pilnīgi izslēgt vai samazināt šāda faktori ietekmi līdz minimumam jau betona sastāva projektēšanas procesā.
Lai uzskatāmāk demonstrētu diplomdarba mērķi un gala rezultātu, tika veikts eksperiments. Eksperimenta gaitā tika projektēts un izgatavots betons, kurš tika pārbaudīts ķīmiski agresīvā vidē. Eksperimenta rezultāti rāda, ka speciāli projektēts betons ir ievērojami izturīgāks pret ārējiem, ķīmiski agresīviem apstākļiem.
Inženierprojekta daļā tiek izstrādāts skolas ēka Jūrmalā 360 vietām tehniskais projekts. Ēka tiek veido kā dzelzsbetona saliekamo elementu karkasa tipa ēka ar masīvu un fundamentālu karkasa aizpildījumu. Šāds risinājums izvēlēts gan arhitektūras dēļ (lieli pārsedzamie laidumi), gan laika ekonomijas dēļ (saliekamais dzelzsbetons nav jāiztur pirms atveidņošanas)
Tehniskajā projektā ir aprakstītas ēkai izvirzāmās funkcionālās un drošības prasības, raksturota ēkas arhitektūra un teritorijas labiekārtojums.
Tehniskā projekta aprakstošajā daļā ir ietverti inženierkomunikāciju tīklu apraksti, to pievadu pozicionējums un tehniskais nodrošinājums projektējamajā objektā.
Tika veikta sekojošu nesošo elementu dimensionēšana: Nesošo ārsienu kolonnas, nesošo ārsienu spriegumu pārdalošās sijas, nesošo ārsienu pašnesošā mūrējumuman dimensionēšana. Tika veikts arī pamata aprēķins un pamatnes sēšanās aprēķins.
Inženierprojekta ietvaros tika izstrādāts arī projekta ekonomiskais novērtējums. Šis novērtējums noformēts tāmju veidā. Izstrādājot novērtējumu tika veikta arī nesošo elementu, konkrēti kolonnu, izgatavošanas materiālu salīdzināšana. Tāmē ietverts jau optimālākais izvēles variants.
Tika izstrādāta arī būvdarbu tehnoloģijas daļa. Šajā daļā tika aprakstīti darbu veidi, to kvalitatīvai veikšanai nepieciešamie apstākļi un darbu kontroles un pārbaudes metodes. Tika veidots būvlaukuma darba organizācijas plāns, ievērtējot arī darba drošības prasības. Šajā daļā iekļautas arī vides aizsardzības prasības un to iespējamie nodrošinājuma veidi šim objektam.
Inženierprojekta tehniskā daļa ir izstrādāta uz 10 A1 formāta lapām.
Kopumā diplomprojekts sastāv no 234 lapām. Tajās iekļautas 14 tabulas un 50 attēli un 27 zīmējumi. |
