| Abstract |
Šobrīd pasaulē vēljoprojām norit urbanizācijas process, kad iedzīvotāji tiecas dzīvot pilsētās. Strauji pieaugot urbanizācijas līmenim, pilsētu centri palikuši nelabvēlīgi iedzīvotāju veselībai, atstājot negatīvu ietekmi arī uz vidi un veicinot klimata pārmaiņas. Nepietiekama dabas klātbūtne pilsētās ir kā viens no faktoriem, kas mudina cilvēku pārvākšanos tuvāk pie dabas, pilsētas perifērijā, tādā veidā pastiprinot arī pilsētu izplešanos. Tas veicina arī pastiprinātu iedzīvotāju pārvietošanos ar privātajām automašīnām, kā rezultātā pilsētvide kļūst vēl nedzīvojamāka. Turpretī pilsētnieki ar vien vairāk atsvešinās no dabas un bērni uzaug starp automašīnām un betona sienām, zaudējot interesi par dabu un tās ilgtspējību. Ir ļoti būtiski nodrošināt pilsētā tādu vidi, lai cilvēks tajā gribētu ne tikai strādāt, bet arī dzīvot un atpūsties. Lai radītu zaļu un patīkamu vidi, ir jāattīsta pilsētas zaļā struktūra, taču tās attīstībai traucē dažādi šķēršļi. Šie jautājumi par pilsētu vides problemātiku apskatīti darba pirmajā nodaļā.
Daba ne tikai pozitīvi ietekmē cilvēka veselību, bet arī būtiski uzlabo pilsētas mikroklimatu, attīra gaisu, slāpē trokšņus un padara pilsētvidi dzīvojamu un patīkamu. Taču mūsdienu iedzīvotāju paradumi degradē pilsētas ekosistēmu un ir svarīgi to aizsargāt, kā arī veicināt tās ilgtspējību, lai tā turpinātu kalpot cilvēkiem vēl ilgi. Otrajā nodaļā plaši apskatīta dabas nozīme pilsētā, tās ietekme uz pilsētvidi un iedzīvotāja dzīves kvalitāti, kā arī ekosistēmas un cilvēka mijiedarbība.
Pilsētu izplešanās ir kā viens no faktoriem, kas liecina, ka cilvēki, kam ir tāda iespēja, labprāt izvēlas dzīvot pie dabas. Taču tā ir vajadzīga ikvienam iedzīvotājam, lai pilsētas iedzīvotāji varētu dzīvot veseli un sasniegt savu pilno potenciālu. Lai nodrošinātu zaļu un kvalitatīvu pilsētvidi ikvienam pilsētniekam, ir nepieciešama efektīva pilsētu plānošana un infrastruktūras attīstība, kas ņemtu vērā gan cilvēku vajadzības, gan arī vides aizsardzību un ilgtspējību. Kā viens no veidiem, lai nodrošinātu papildus zaļās teritorijas esošā pilsētas struktūrā ir degradētu - neizmantotu teritoriju reģenerācija. Risinājumi kā iekļaut dabu pilsētā un plānot zaļo struktūru apskatīti trešajā nodaļā.
Maģistra darba pētījumu ir veicis Emīls Mākulis un tas sastāv no 175 lappusēm, ieskaitot 83 attēlus un 4 pielikumus. Darbā izmantoti 175 literatūras avoti, 53 attēlu avoti. Darba atslēgas vārdi: dabas virzīta pilsētvide, dabas virzīta pilsētplānošana, zaļā struktūra, sociāli iekļaujoša vide. |
