| Abstract |
Statistika liecina, ka vairāk kā divas trešdaļas no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Lielākā daļa no iedzīvotājiem dzīvo dzīvojamos rajonos, kas veido nozīmīgu daļu no pilsētas struktūras. Dzīvojamo rajonu arhitektūra un telpiskā vide ietekmē ne tikai tās iedzīvotājus, bet gan visu pilsētu. Rūpīgi plānoti un izstrādāti dzīvojamie rajoni spēj uzlabot kopējo pilsētvides estētiku, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sociālo dzīvi.
Modernisma kustības rezultātā pilsētas mērogs ir kļuvis lielāks un celtniecība kļuvusi ātrāka, kā rezultātā radušies liela mēroga dzīvojamie rajoni maziem cilvēkiem. Daudzstāvu ēkas savus iemītniekus atstāj vienus un vientuļus savos nelielajos dzīvokļos. Uzspiestā izolācija agri vai vēlu kalpo par iemeslu emocionālam un fiziskam sabrukumam. Daudzstāvu dzīvojamie rajoni ne vienmēr spēj nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu ārtelpu sabiedriskām aktivitātēm. Iemītnieku sabiedriskā dzīve kļuvusi formāla un socializēšanās – neveikla. Turpretim trīs un četru stāvu robežās cilvēks jūtas komfortabli gan ārtelpās, gan iekštelpās un, veidojot daudzfunkcionālu, maza mēroga pilsētvidi, kas ir harmonijā ar cilvēka mērogu, veidojas saskarsme, komunikācija un tuvības sajūta starp pilsētas iedzīvotājiem.
Pētījumā apskatīta dzīvojamo rajonu telpiskā struktūra, mazstāvu apbūves tipi, cilvēka dzīves cikls un tam atbilstoša dzīves vide, fiziski un psiholoģiski elementi kopienas veidošanai, sociāli orientēti ārtelpas risinājumi, kā arī analizēti Ziemeļvalstu, to skaitā Latvijas, mazstāvu dzīvojamo teritoriju piemēri. Maģistra darba mērķis ir noteikt, kas ir dzīvojamās teritorijas un kopienas veidojošie objektīvie un subjektīvie faktori un kādi priekšnosacījumi ir jāievēro, lai izveidotu veiksmīgu un mūsdienīgu kopienas orientētu apbūvi. Mērķa sasniegšanai izvirzītie darba uzdevumi ietver literatūras izpēti, izmantojot grāmatas, rakstu darbus un publikācijas, piemēru analīzi un iedzīvotāju aptauju.
Maģistra darba “Uz kopienu orientēta mazstāvu apbūve” autore ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studente Sofija Anna Freisa. Maģistra darbs sastāv no ievada, trīs galvenajām nodaļām, deviņām apakšnodaļām, secinājumiem un pielikumiem. Darba apjoms ir 130 lappuses, 107 attēli, 5 pielikumi un 71 izmantotie avoti. |
