| Abstract |
Bakalaura darbs Ģeogrāfisko nosaukumu veidošanas un lokalizācijas metodes topogrāfiskajās kartēs sastāv no 4 nodaļām, no kurām 3 nodaļas veltītas teorijai. Tajās savākta un apkopota informācija par ģeogrāfisko nosaukumu lomu, ar tiem saistītajiem jēdzieniem un to standartizāciju (1. bakalaura darba nodaļā, kurā izmantoti LĢIA Toponīmikas laboratorijas materiāli), ģeogrāfisko nosaukumu standartizāciju Baltijas valstīs, citās pasaules valstīs (2. bakalaura darba nodaļā, kurā par galvenajiem informācijas avotiem ņemti dažādu valstu ziņojumi par ģeogrāfiskajiem nosaukumiem UNGEGN (ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupā)), kā arī apskatīti ģeogrāfiskie nosaukumi Latvijā ar tiem saistītie likumdošanas un normatīvie akti, praktiskie noteikumi ģeogrāfisko nosaukumu lokalizācijā (3. nodaļā, apskatot Latvijas likumus, piemēram, Ģeotelpiskās informācijas likumu u.c., Topogrāfiskās kartes M 1:50 000 atjaunošanas militāro specifikāciju).
Bakalaura darba 4. nodaļā jeb inženierprojekta daļā izvērtēta ģeogrāfisko nosaukumu lokalizācija 2 topogrāfiskajās kartēs M 1: 50 000 (viena Zviedrijas topogrāfiskā karte (620 Uppsala), otra Latvijas (Jelgava 3244), par inženierprojekta pētniecības metodi izvēloties kvalitatīvo metodi literatūras un informācijas avotu (šajā gadījumā 2 karšu lapu izvērtējums) apstrāde.
Izvērtējot ģeogrāfiskos nosaukumus 2 dotajās kartēs, tika secināts, ka Latvijas topogrāfiskā karte ir precīzāka sniegtās informācijas ziņā, taču vienlaikus sarežģītāka uztveres ziņā, nekā Zviedrijas topogrāfiskā karte, kas ir vieglāk uztverama un veiksmīgāka dizaina ziņā.
Bakalaura darbā ievietoti 52 attēli un viens pielikums, kurā ir tabula ar tulkojumiem no zviedru valodas angļu valodā, lai varētu labāk saprast zviedru topogrāfiskās kartes vietvārdus. |
