| Abstract |
Šajā bakalaura darbā tiek analizēta esošo un projektēto publisko ārtelpu neatbilstība mūsdienu sabiedrības vērtībām par kvalitatīvu pilsētvidi. Darba fokuss ir vērsts uz publiskās ārtelpas nozīmi kā pilsētas dzīvā metabolisma mugurkaulu, nevis tikai tranzīta zonu. Tiek piedāvāta vietrades koncepcija, kas latviešu valodā interpretē jēdzienu "placemaking", piedāvājot apdomātu pieeju komfortablai un piesaistošai publiskai ārtelpai.
Pētījums balstās uz vairāku autoru atzinumiem par pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, pārvietošanos un nepieciešamību, aplūkojot, kā ērta pilsētvide veicina cilvēku mijiedarbību. Starptautiskā pieredze liecina, ka publiskās ārtelpas attīstība veicina pilsonisko sabiedrību, kultūras vērtību saglabāšanu un ekonomisko izaugsmi.
Darbā tiek aplūkota arī publiskās ārtelpas vietrades veidošanas metodika, iekļaujot komunikācijas, pieejamības, komforta un rīcības iespējas. Latvijā šādas pieejas trūkums ir vērojams, un darbā tiek aplūkoti iespējamie šķēršļi, tostarp īpašumtiesību jautājumi un finansējums.
Turklāt tiek akcentēts pievēršanās cilvēka maņu stimulēšanai publiskajā ārtelpā, ietverot vizuālās, skaņas, smaržu, pieskāriena un garšas elementus. Multisensorā pieeja dizainam tiek uzsvērta kā veids, kā ietekmēt cilvēka emocijas un piedāvāt pilnīgāku publisko ārtelpu pieredzi.
Šāds pētījums var kalpot kā pamats publiskās ārtelpas attīstības stratēģiju izveidei, kas atbilst mūsdienu sabiedrības prasībām un veicina dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Bakalaura darbā ar projektu ir divas daļas – analītiskā daļa un projekta skaidrojošaijs apraksts. Kopā ir 83 lappuses, 17 attēli, 1 tabula, 3 pielikumi un 39 informācijas avots. |
