| Abstract |
Bakalaura darba “Pielāgoties spējīga arhitektūra un tās pielāgošanās principi” autors ir Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras un dizaina institūta Arhitektūras skolas bakalaura programmas 4. kursa students Rūdolfs Kušķis. Analītiskā izpēte papildināta ar studiju kursa ietvaros projektēto daudzfunkcionālo inovāciju centru “Ideju māja” Zunda teritorijā. Šis projekts veidots balstoties uz analītiskajā daļā veiktās izpētes gūtajām atziņām un secinājumiem.
Arhitektūrai, lai tā turpinātu funkcionēt un nenovecotu, vienmēr ir bijis jāspēj pielāgoties pārmaiņām ar ko tā saskaras savā dzīves ciklā. Intensīvu pārmaiņu laikmetā, kam raksturīga strauja urbanizācija, mainīga sociālekonomiskā dinamika un vides un klimata pārmaiņas, vajadzība un prasība pēc arhitektūras spēja pielāgoties nekad nav bijusi izteiktāka, tomēr joprojām liela daļa ēku tiek veidota kā fiksētas un monofunkcionālās konstrukcijas ar skaidri definētu formu, funkciju un attīstības scenāriju. Šāda pieeja noved pie ēku priekšlaicīgas funkcionālas novecošanas un to nojaukšanas. Tā kā apkārtējās vides pārmaiņas ir neizbēgamas, ar tām ir jārēķinās projektēšanas procesā – arhitektūrai ir jāspēj pielāgoties apkārtējas vides pārmaiņām.
Darba mērķis ir izpētīt pielāgoties spējīgas arhitektūras konceptuālo ietvaru un tās tipoloģiju, kā arī identificēt un apkopot principus un piemērus, lai to veiksmīgi realizēt projektēšanas praksē. Pēc tam izmantot gūtās atziņas izmantot autora projekta izstrādāšanai.
Darba analītisko daļu veido viena nodaļa, kuras apakšnodaļās apskatīta jēdziena definēšana un ar to saistītās problēmas, pielāgoties spējīgas arhitektūras konceptuālais ietvars – ēkas konceptualizēšanas kā slāņu kopums, ēku tipoloģija un projektēšanā izmantojamās stratēģijas – un pielāgoties spējīgas arhitektūras piemēru analīze.
Balstoties uz veikto izpēti un analīzi, secināts, ka pielāgoties spējīgu ēku projektēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka ēkas funkcionāli nenovecotu ātrāk kā fiziski, būtu ērti un lēti pārveidojamas vajadzības gadījumā, kā arī padarītu tās ilgtspējīgas un samazinātu to ietekmi uz apkārtējo vidi. Lai to nodrošinātu, ir svarīgi ēkas uzbūves slāņus ar atšķirīgu novecošanas ātrumu savstarpēji atdalīt, lai to nomaiņa varētu tikt veikta ērtāk un efektīvāk. Projektēšanas sākumposmā ir aptuveni jāparedz kādām izmaiņām ēka var tikt paredzēta, jo katrs projekts ir unikāls pēc tā novietnes, funkcionālās programmas, konstruktīvajiem risinājumiem un mijiedarbības ar tā lietotājiem un plašāku apkārtējo kontekstu.
Bakalaura darbs rakstīts latviešu valodā, tas sastāv no 31 lapaspusēm, ieskaitot projekta skaidrojošo aprakstu, kā arī 19 attēlus un shēmas. Darba rakstīšanai izmantoti 20 informācijas avoti. |
