| Abstract |
Bakalaura darba teorētiskā daļa sastāv no individuāla arhitektūras projektēšanas radošā procesa analītiska apraksta (pētījuma) “Arhitektoniski telpiskā vide ūdensmalās” un projekta “Dzīvojamās mājas Zunda krastmalā, Rīgā.” skaidrojošā apraksta.
Arhitektoniski telpiskā vide ir ārtelpas un ēku savstarpējā mijiedarbība, kas nosaka to
kā cilvēks uztver apkārtējo vidi. Tas ietver apzinātu konstrukciju projektēšanu, ņemot vērā gan
praktisko funkcionalitāti, gan estētiskos elementus, piemēram, faktūras, krāsas un formas.
Pētījuma mērķis ir noteikt, kā nodrošināt optimālu vizuālo saikni ar ūdeni dzīvojamās
mājās. Atlasot informāciju, analizēti vairāki literatūras avoti un raksti zinātniskajos žurnālos
par dzīvojamo apbūvi ūdensmalās un pamatprincipiem plānojot promenādes. Tiek aplūkoti pilsēttelpas veidošanas paņēmieni, kas nosaka vides unikalitāti un specifiku ar piemērotām arhitektoniski telpiskām un emocionālām iezīmēm dialogā ar ūdeni.
Pētījums sastāv no ievada, trijām nodaļām un secinājumiem. Pirmajā nodaļā apskatīta vizuālās saiknes nozīme un ieguvumi, otrajā nodaļā apkopoti fasāžu un teritorijas labiekārtošanas risinājumi optimālas vizuālās saiknes nodrošināšanai, bet trešajā nodaļā tiek analizēti Eiropas piemēri par dzīvojamo apbūvi pie kanāliem. Darbā tiek secināts, ka vizuālo saikņu nodrošināšana ir būtisks dizaina princips, kas ietekmē cilvēku uztveri un mijiedarbību ar apkārtējo vidi.
Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, izstrādāts projekts dzīvokļu
mājām Zunda krastmalā, kur galvenā ainaviskā vērtība ir ūdens. Skaidrojošais apraksts ir par
autora projektēto dzīvojamo ēku.
Bakalaura darbs sastāv no 30 lappusēm, 27 attēliem, 45 izmantotajiem informācijas
avotiem un 2 pielikumiem. |
