| Abstract |
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, sistēmu un infrastruktūras darbības pārtraukumus un nepārtrauktās normatīvā regulējuma izmaiņas, vairums šo direktīvu, regulu, likumu un noteikumu, kā arī vadlīniju un starptautisko standartu uzsver tehnoloģiju noturības nodrošināšanu. Tomēr būtiski uzsvērt, ka šie dokumenti nepiedāvā tehnoloģiju noturības novērtēšanas metodes un prakses. Uzsverot darbības nepārtrauktības plānu nozīmi, trūkst norādījumu par šo plānu izstrādes pamatprincipiem un saturu. Šobrīd organizācijas kopumā piedzīvo situāciju, kad augstākā līmeņa vadītājiem noturības nodrošināšanas un novērtēšanas pieejas jāizstrādā pašiem. Tādējādi jāuzsver digitālās imūnsistēmas nozīme, kas ir visaptveroša pieeja ar IT saistīto risku mazināšanai, noturības nodrošināšanai un darbības nepārtrauktības plānošanai. Digitālā imūnsistēma integrē vairākus aspektus: procesus, datu analīzi un tehnoloģijas, lai stiprinātu pamatdarbību un IT arhitektūru, kā arī ietver metodoloģiju, lai novērtētu tehnoloģiju ekosistēmas noturību.
Maģistra darbā ir veikta analīze, atbildot uz problēmjautājumu, kā veikt digitālās imūnsistēmas novērtējumu, ņemot vērā tehnoloģiju, infrastruktūras un cilvēku savstarpēji saistītos aspektus, kā arī tehnoloģiju attīstības tendences un normatīvo aktu atbilstības prasības.
Maģistra darba mērķis ir izstrādāt analīzes ietvaru digitālās imūnsistēmas novērtēšanai, izstrādājot digitālās imūnsistēmas brieduma modeli.
Pētījuma uzdevumi ietver digitālās imūnsistēmas koncepcijas izpēti, tehnoloģiju noturības problēmu identificēšanu un atbilstošu metožu izmantošanu noturības uzraudzībai un uzlabošanai, lai kvantitatīvi noteiktu un izmērītu faktorus, kas veido digitālo imūnsistēmu.
Rezultāti liecina, ka izstrādātais digitālās imūnsistēmas brieduma modelis piedāvā organizācijām strukturētu pieeju, lai izmērītu un uzlabotu noturību, IT risku pārvaldību un biznesa nepārtrauktības plānošanu.
Maģistra darbā ir 92 lappuses, 6 tabulas, 24 attēli, 82 informācijas avoti un 2 pielikumi. |
