| Abstract |
Maģistra darbs – “Milimetru viļņu radio caur šķiedru sistēmas veiktspējas analīze un novērtējums”. Autors – Kristaps Rubuls, telekomunikāciju studiju programmas maģistrants, RTU. Zinātniskais vadītājs – vad. pētn. prof. Sandis Spolītis, Dr. Sc. Ing., RTU. Konsultants – pētn. Armands Ostrovskis, M. Sc. Ing., RTU. Pētījuma objekts ir šķiedru optiskajā pārraides sistēmā integrēta radio caur šķiedru sistēma. Darba ietvaros saistībā ar tēmu tiek veikta gan teorētiskās literatūras analīze, gan arī realizētas simulācijas, izmantojot sakaru sistēmu matemātiskās modelēšanas datorprogrammu.
Teorētiskās daļas ietvaros, pirmkārt, tiek pētīts radio caur šķiedru tehnoloģiskais koncepts, kurā tiek izvērtētas tehnoloģijas priekšrocības, trūkumi un minēti potenciālie pielietojumi un, otrkārt, detalizēti izpētīti un analizēti galvenie ierobežojošie faktori analogās šķiedru sistēmās kā vājinājums un dispersija, fokusējoties uz vienmodas šķiedrām, treškārt, tiek detalizēti pētītas un analizētas milimetru viļņu raksturīgās īpašības, kas ietver frekvences vājināšanos, atstarošanos un materiālo izplatību, ceturtkārt, pētīti dažādi milimetru viļņu ģenerēšanas paņēmieni analogās radio caur šķiedru sistēmās.
Eksperimentālās daļas ietvaros, pirmkārt, tiek raksturota izveidotā radio caur šķiedru sistēma, otrkārt, tiek pētīti un analizēti dažādi milimetru viļņu ģenerēšanas optiskie paņēmieni, treškārt, tiek pētīta sistēmas veiktspēja atkarībā no pārraidītās milimetru viļņu nesējfrekvences pie dažādām signāla jaudām gan bez optiskās šķiedru līnijas, gan ar optisko šķiedru līniju, ceturtkārt, salīdzināta un analizēta sistēmas veiktspēja gadījumos ar un bez dispersijas kompensācijas realizēšanas šķiedru optiskajā līnijā.
Kopumā darba ietvaros tika secīgi paveikti visi definētie darba uzdevumi, kā rezultātā tika sasniegts arī darba mērķis. Bet eksperimentālajā daļā izveidoto šķiedru optiskajā pārraides sistēmā integrēto radio caur šķiedru sistēmas modeli nākotnē pastāv iespēja papildināt un pilnveidot, realizējot šādu sistēmu maksimāli ņemot vērā reālu optisko, opto-elektrisko un elektrisko elementu parametrus.
Maģistra darbs satur 97 lapas, 60 attēlus, 1 tabulu un 41 literatūras atsauci. |
