| Abstract |
Bakalaura darbā tiek pētīta kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu ietekme uz finanšu tirgiem Amerikas Savienotajās valstīs, Apvienotajā Karalistē, Eiropas Savienībā un Japānā, izvērtējot tās ietekmi uz akciju tirgu. Lai to novērtētu tiek izmantots ARDL modelis, kas ļauj izpētīt gan ilgtermiņa attiecības esamību, gan īstermiņa dinamiku. Modeļa analīzes ietvaros kā kvantitatīvās mīkstināšanas mērs tiek izmantotas centrālo banku bilances, kā finanšu tirgus rādītājs ir izvēlēts viens no vadošajiem akciju tirgus indeksiem, kā arī, lai iekļautu komponenti, kas raksturo vispārējo ekonomikas stāvokli valstī, modelī tiek iekļauts arī iekšzemes kopprodukts (IKP).
Kvantitatīvā mīkstināšana ir kļuvusi par svarīgu monetārās politikas instrumentu, ko centrālās bankas realizē, kad ierastie instrumenti vairs nav pietiekami efektīvi, lai stimulētu ekonomiku. Šī politika ir saistīta ar liela mēroga valsts vērtspapīru vai citu finanšu aktīvu iegādi, lai palielinātu naudas daudzumu ekonomikā un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Modeļa rezultāti atklāj, ka kvantitatīvai mīkstināšanai ir atšķirīga ietekme katrā ekonomikā. Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropas Savienībā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa analīze liecina par būtisku saistību starp centrālās bankas bilanci un akciju tirgus indeksiem, kas liecina, ka kvantitatīvās mīkstināšanas politikai ir bijusi ievērojama ietekme uz akciju tirgus darbību. Novērtējot monetārās politikas ietekmi Apvienotajā Karalistē, analīze liecina, ka tā ir novērojama tikai ilgtermiņā, savukārt, Japānā, kur tiek analizētas divas kārtas kvantitatīvās mīkstināšanas – pirms 2008. gada krīzes un pēc – rezultāti liecina par atšķirīgu ietekmi katrā kārtā.
Bakalaura darbs ir izklāstīts 72 lapaspusēs, satur 32 tabulas, 19 attēlus, 5 pielikumus, un kopā tika izmantoti 45 informācijas avoti. |
