| Abstract |
Cilvēku veselība un vide cieš no vides piesārņojuma ietekmes, un jau daudzus gadus globālā mērogā gaisa piesārņojuma līmenis pastāvīgi pieaug. Šo piesārņojumu veicina daudzas vielas, ko cilvēki izmanto ikdienā, tostarp ogles, pesticīdi, kā arī šķietami ikdienišķi priekšmeti, piemēram, sadzīves atkritumi un notekūdeņi. Tomēr viens no būtiskākajiem šīs problēmas veicinātājiem ir siltumnīcefekta gāzu emisijas no izplūdes gāzēm, ko rada ar fosilo degvielu darbināmas automašīnas. Neraugoties uz to, ka ir pieejami alternatīvu degvielu veidi ar ievērojami mazāku ietekmi uz vidi, transportlīdzekļu tirgū joprojām dominē benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļi.
Lai risinātu šo problēmu, visas Eiropas Savienības valstis, tostarp Latvija, ir pieņēmušas Eiropas Zaļo kursu - iniciatīvu, kuras mērķis ir mainīt ES klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politiku, lai līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu vismaz par 55 % un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. Lai paātrinātu Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu, Latvijai būtu ieteicams pārskatīt degvielas nodokļu politiku, tostarp izmaiņas akcīzes nodoklī degvielai un iespējamu elektrības aplikšanu ar nodokli, ko izmanto elektrisko automašīnu uzlādei.
Maģistra darba tēma ir “Degvielas nodokļu sloga un administrēšanas risinājumi Eiropas Zaļā kursa kontekstā”.
Darba izstrādei tika izvirzīts mērķis piedāvāt risinājumus degvielas akcīzes nodokļa likmes atbilstībai Eiropas Zaļā kursa kontekstā, kā arī izplānot nodokļu administrēšanas procesu elektroenerģijai, kas tikusi izmantota automašīnu uzlādei. Darbā galvenokārt analizēta un apkopota informācija par diviem Latvijā pastāvošiem nodokļiem: akcīzes nodoklis naftas produktiem un elektroenerģijas nodoklis. Maģistra darba mērķa izpildei tika izvirzīti vairāki uzdevumi:
1. Analizēt Eiropas Zaļo kursu, tā mērķus;
2. Analizēt akcīzes nodokli degvielai;
3. Analizēt degvielas nodokļu slogu;
4. Izpētīt degvielas veidu ietekmi uz vidi;
5. Analizēt nepieciešamību pēc atsevišķa nodokļa elektroenerģijai, kas tiek patērēta auto uzlādei;
6. Analizēt citu valstu risinājumus/pieredzi;
7. Izteikt piedāvājumus, kādai akcīzes nodokļa degvielai sistēmai vajadzētu būt, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa vadlīnijas;
8. Izteikt risinājumus akcīzes nodokļa likmju koriģēšanai, kā arī elektroenerģijas nodokļa koriģēšanai saistībā ar izmantoto elektrību automašīnu uzlādēm;
9. Izteikt idejas pēc iespējas vienkāršākam elektroenerģijas nodokļa administrēšanas procesam;
10. Aprēķināt iespējamās izmaiņas budžetā.
Darba apjoms ir 74 lappuses un tas iekļauj 3 daļas, 7 nodaļas, 2 apakšnodaļas. Darbā iekļauti 17 attēli, 10 tabulas un 2 pielikumi. |
