| Abstract |
Maģistra darba ”Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstības ekonomiskais izvērtējums” autors ir Edvards Cīrulis, zinātniskā vadītāja ir profesore Dr.oec. Maija Šenfelde, bet zinātniskais asistents, Doc. Mg. oec Normunds Balabka. Darbs satur trīs nodaļas, tā nobeigumā autors izdara secinājumus un izvirza priekšlikumus.
Pētījuma tēma ir aktuāla, jo jau 20.gs. beigās tapa “endogenās izaugsmes teorija”, kurā uzskatīja, ka cilvēkkapitālam ir izšķiroša nozīme ekonomiskai izaugsmei, bet izglītība tiek uzskatīta par cilvēkkapitāla attīstības pamatu. Toties, pateicoties straujajam tehnoloģiju progresam, augstākās izglītības sistēmas loma tikai un vienīgi pieaug.
Lai arī Latvijas vispārējās valdības izdevumi izglītībai no 2012. līdz 2020. gadam bija 5,3% no IKP (par aptuveni 5% vairāk nekā vidēji eiro zonā), eiro zonas nodarbinātības īpatsvars zināšanu ietilpīgos darbos šajā pašā laika intervālā ir par 10,4% lielāks nekā Latvijai. Savukārt The Times Higher Education World University Rankings 2023 Tartū universitāti ierindo 201-250 vietā, bet Latvijas labākā universitāte ir atzīta Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 601-800 pasaules labāko universitāšu sarakstā, Rīgas Tehnisko universitāti atstājot vien 1201-1500 labāko vidū. Šie dati norāda uz iespējamām problēmām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes darbībā, kuras vajag identificēt un izvērtēt.
Pētījuma mērķis ir sniegt Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstības ekonomisko izvērtējumu.
Lai sasniegtu mērķi, tika noskaidrota augstākās izglītības un zinātnes loma valsts ekonomiskajā izaugsmē, izpētīti universitātes, kā arī zinātnes nozares darbības efektivitātes kritēriji un efektivitātes ietekmējošie faktori, izpētīs Latvijas augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas modelis un dažādi Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sektora raksturojošie dati, salīdzinot tos ar citām ES valstīm, kā arī sniegts Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstības ekonomisko izvērtējums.
Pētījumā tika secināts, ka Latvija uzrāda visaugstāko efektivitāti augstākajā izglītībā un otro augstāko efektivitāti zinātnē.
Maģistra darba apjoms ir 81. lpp., tas ietver 11 attēlus, 23 tabulas un pievienoti 3 pielikumi. Darba izstrādē izmantots 54 literatūras avots.
Atslēgas vārdi: Latvija, ekonomiskā izaugsme, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība un attīstība, efektivitāte. |
