| Abstract |
Bakalaura darba “Saīsinātās darba nedēļas ieviešanas iespēju analīze Latvijā” autore ir Elizabete Pavasare, bet zinātniskā vadītāja - asoc. prof., Dr. oec. Ilze Judrupa. Darbs sastāv no teorētiskās un analītiskās daļas, kā arī darba nobeigumā autore izdara secinājumus un izvirza priekšlikumus. Darba apjoms ir 60 lapaspuses, tajā ir 13 attēli un 4 tabulas.
Saīsinātas darba nedēļas modelis kļuvis sevišķi aktuāls pēc COVID-19 pandēmijas, kad arvien vairāk tiek aktualizēts jautājums par privātās dzīves un darba līdzsvaru. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt saīsinātas darba nedēļas pozitīvos un negatīvos aspektus no darbinieka un uzņēmuma skatupunkta, kā arī ieviešanas iespējas Latvijas uzņēmumos, no kā izrietēja tādi uzdevumi kā apkopot un izpētīt literatūru un statistikas datus par apskatāmo tēmu, izpētīt vēsturiskās un mūsdienu tendences Latvijā un Eiropas Savienībā, kā arī apskatīt valstis un uzņēmumus, kur saīsināta darba nedēļa jau ir ieviesta vai izmēģināta. Ņemot vērā apskatīto informāciju, tika izvērtēti pozitīvie un negatīvie aspekti saīsinātai darba nedēļai, kā arī novērtētas saīsinātas nedēļas ieviešanas iespējas Latvijā.
Bakalaura darba teorētiskajā daļā tiek apskatīta darba laika būtība, vēsture un darba laika noteicošie faktori, darba laika ietekme uz tautsaimniecību, tai skaitā bezdarba līmeni, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu, labklājības līmeni un ietekmi uz vidi. Tiek apskatīti arī saīsinātas darba nedēļas pozitīvie un negatīvie aspekti uz darbiniekiem, uzņēmumiem un valsti, pasauli.
Darba analītiskajā daļā tiek apskatīti dati un darba laika nostādnes Latvijā un Eiropas Savienībā, saīsinātās darba nedēļas piemēri dažādās pasaules valstīs un konkrētos uzņēmumos, kā arī tiek apskatīta iespējamība saīsinātas darba nedēļas ieviešanai Latvijā. Tika apkopota informācija par jau esošām diskusijām par saīsinātas darba nedēļas ieviešanu Latvijā, analizēta situācija un potenciālie ieguvumi un riski, ieviešot saīsinātu darba nedēļu digitālās stratēģijas un tīmekļa vietņu izstrādes aģentūrā “Scandiweb”, kā arī apskatīti pozitīvie un negatīvie aspekti potenciālai četru darba dienu nedēļai Latvijā.
Bakalaura darba rezultātā autore secina, ka salīdzinoši visvieglāk jauno modeli būtu ieviest nozarēs, kur darba ir iespējams padarīt produktīvāku, efektīvāku, tādējādi samazinot darba stundu apjomu nedēļā. Tomēr daudzās no nozarēm Latvijā saīsināt darba nedēļu no piecām līdz četrām darba dienām būtu izaicinoši, piemēram, ražošanas nozarē, veselības, transporta pakalpojumu nozarē un citās nozarēs, kas saistītas ar klientu apkalpošanu. Tomēr, ņemot vērā citu valstu un uzņēmumu piemērus, tas nav neiespējami. |
| Keywords |
Saīsināta darba nedēļa, darba laiks, ietekme, produktivitāte, darba ņēmējs, uzņēmums, modelis, ieviešana |
