| Abstract |
Balstoties uz Eiropas izvirzītajiem klimatneitralitātes mērķiem, kuros ir iekļauts pakāpeniski kļūt neatkarīgiem un izmantot AER, kā arī iekļaut veidus pilnvērtīgai resursu izmantošanai, kas iekļauj enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Darbā tiek pētīts četru akumulācijas tehnoloģiju ieviešanas potenciāls Gulbenes pašvaldībā, veicot gadījuma izpēti. Tiek analizēti Litija jonu akumulatori, siltumenerģijas uzkrāšanas iekārtas, enerģijas uzkrāšana biometānā veidā un enerģijas uzkrāšana zaļā ūdeņraža veidā. Lai veiktu pētījumu tika izstrādāta integrēta metodika, lai noteiktu potenciāli piemērotāko tehnoloģiju reģionam. Kā galvenā metode tika izvēlēta PESTLE analīze, kas apvieno 6 dimensijas vienkopus – politisko, ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko, juridisko un vides. Šāda analīzes metode tika izvēlēta, lai izpētītu pēc iespējas plašāku ietekmes zonu pašvaldībā. Visbiežāk šāda veida izpētēs, kas ir saistīts ar tehnoloģiju ieviešanu, tiek pētīti tehno-ekonomiskie dati un socio-politiskie netiek ņemti vērā. Pašvaldību tieši ietekmē arī sociālie un politiskie faktori, tādēļ šajā izpētē, tas tiek ņemts vērā. Pētījuma ietvaros tika veiktas intervijas ar pašvaldību pārstāvjiem un speciālistiem enerģētikas jomā, kas atbildēja uz jautājumiem un aptaujas formā veica arī izvērtējumu.
Lai apkopotu PESTLE analīzē iegūtos datus tehnoloģijām, tika izvēlēta kompleksā indeksa metode, lai noteiktu potenciālāko akumulācijas tehnoloģiju, kuru varētu ieviest Gulbenes pašvaldībā. Pēc tam tika veikta arī jūtības analīze, lai noteiktu iegūto datu patiesumu un subjektivitāti.
Apkopojot iegūtos rezultātus, tika noteikts, ka piemērotākā potenciāli ieviešamā akumulācijas tehnoloģija ir siltumenerģijas uzkrāšanas iekārtas. Ņemot vērā visus ietekmes faktorus, tika aprēķināts, ka šīm iekārtām ir augstākais indekss, kas tiek apstiprināts arī pēc jūtības analīzes veikšanas.
Izstrādāto metodiku ir iespējams integrēt un pētīt potenciālo tehnoloģiju ieviešanu arī citām pašvaldībām, ņemot vērā un analizējot vairākus ietekmes faktorus. Pēc šādas analīzes var identificēt šķēršļus, kas var kavēt tehnoloģijas ieviešanu.
Darbs sastāv no 53 lapām, 3 nodaļām, 15 apakšnodaļām,13 attēliem, 11 tabulām un 49 informācijas avotiem.
Darbs ir izstrādāts Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta "Ogleklis kā enerģētikas līdzsvara punkta virzītājspēks pašvaldībās (Energy Equilibrium)", projekta Nr. #C027, ietvarā. |
