| Abstract |
Mūsdienu lielākais izaicinājums ir mazināt vai pilnība novērst klimatiskās sekas, kuras izveidojās cilvēka nepadomātas rīcības dēļ. Tāpēc pētnieku apvidū ikdienā meklēti energoefektīvi risinājumi, kā uzlabot apkārtējo vidi, lai nākotnes paaudze nesastaptos ar šiem šķēršļiem. Pirmais ar ko vajadzētu sākt ir mūsu dzīves vieta, jo aukstajos gadalaika periodos siltumapgādei joprojām tiek izmantoti fosilie un neatjaunojamie energoresursi. Karstajos gadalaikos izmanto elektroenerģiju dzesēšanas sistēmām, kas arī rada negatīvu efektu uz vidi. Raugoties uz globālās sasilšanas tendenci kļūst skaidrs, ka karsto dienu skaits gada laika griezumā var palielināties, tāpēc arvien biežāk izmantotas dzesēšanas sistēmas. Atjaunojuma resursu izmantošana nav gala risinājumu ēku energoefektivitātes jomā, bet jāņem vēra ēku būvkonstrukciju efektivitātes stāvoklis. Latvijas būvnormatīvos un Ministru kabineta noteikumos izstrādāti vairāki priekšnosacījumi, kuri spiež uzlabot jaunbūvju efektivitāti. Bet nav atrisināta problēma ar pirmskara un Padomju laikā celtām ēkām, lielākai daļai nav noteiktas energoefektivitātes klases un saņemti nepieciešamie sertifikāti. Papildus tiek izmantoti siltumenerģijas un elektroenerģijas ieguvei neatjaunojamie energoresursi – dabasgāze, novecojuši centrālās sistēmas siltumenerģijas mezgli utt. Viens no apskatītiem veidiem ir fāžu pārejas materiālu integrēšana ēku caurspīdīgās norobežojošās konstrukcijās. Fāžu pārejas materiāla galvenās uzglabāšanas metodes ir šādas - cietu vai šķidru ķermeņu iekšējās enerģijas izdalīšana karsēšanas un dzesēšanas laikā, absorbcijas fāžu pāreja un latentā siltuma izdalīšanās. Simulācijas sniegti rezultāti radīja iespaidu, ka parafīns visefektīvāk sevi parāda karstajās dienās samazinot noslodzi uz dzesēšanas sistēmām un mazinot kopējo elektroenerģijas patēriņu. Aukstajos periodos var radīties arī negatīvai efekts, ka telpās netiks pilnā apjomā pievadīts saules radītas siltums, jo nenotiks pilnvērtīga kušana-sacietēšanā parafīnam, papildus, tas arī veidotu noēnojumu, jo cietā stāvoklī, tas ir difūzs. Kopumā izpētītā parafīna lietderīga izmantošana ir karstajos reģionos, kur ir nepieciešamība pēc dzesēšanas sistēmām. Jo iekštelpu vidēja gaisa temperatūra nebūs tik lielā salīdzinājumā ar klasiskām stikla paketēm. Efektīva tā izmantošana varētu būt reģionos, kuros diennakts laikā temperatūra ir augsta, bet naktīs krietni zemāka, tad uzkrātais latentais siltums izdalītos vakara/nakts laikā radot iekštelpu temperatūru daudz stabilāku un dzīvei komfortablāku.
Darbs ir izstrādāts Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Viedā fasāde saules enerģijas uzkrāšanai ēkās (EVEREST), projekta Nr. lzp-2019/1-0363, ietvarā, ko finansēja Latvijas Zinātnes padome. |
