| Abstract |
2020. gadā pieņemtais Eiropas Klimata likums ir juridiski saistošs visām ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, un tā mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un pēc tam pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu emisiju bilanci. Klimatneitralitāte ir sasniedzama, ja tiek dekarbonizēta energosistēma, kas veido gandrīz 65% no kopējām SEG emisijām Latvijā, tāpēc ir nepieciešams pārveidot visu ES ekonomiku, pārdomājot atjaunīgas enerģētikas politiku.
Energosistēmu modeļu izmantošana var veicināt stabilu un visaptverošu ilgtermiņa stratēģiju izstrādi un palīdzēt lēmumu pieņēmējiem pieņemt zinātniski pamatotus lēmumus par klimatneitralitātes politiku un tās ieviešanu, izmantojot scenāriju izstrādes pieeju un energosistēmas modelēšanu, radot dažādus potenciālos nākotnes ceļus.
Šajā pētījumā tika izmantota standarta scenāriju veidošanas pieeja, lai izstrādātu energosistēmas dekarbonizācijas trajektorijas Latvijā līdz 2050. gadam, ņemot vērā vietējo un reģionālo situāciju, ierobežojumus un potenciālu. Šī pieeja sastāv no septiņām daļām – tiesību aktu analīzes; klimata un enerģētikas modelēšanas rīku izvērtēšanas; scenāriju veidošanas pieeju un apsvērumu, scenārijos iekļauto pasākumu un tirgus mehānismu apskata; naratīvu izstrādes; scenāriju izstrādes; nozaru sasaistes un dažādu kompromisu (sector-coupling) identificēšanas un izvērtēšanas; secinājumu un ieteikumu apkopošanas turpmākiem pētījumiem, iespējamiem virzieniem un izstrādāto scenāriju īstenošanai.
Tika izstrādāti pieci scenāriji nākotnes projicēšanai klimatneitralitātes sasniegšanai Latvijā – optimistiskais, NKEP, pesimistiskais, neaugsmes un bāzes scenāriji. Scenāriji atšķiras pēc veidiem un ambīcijām ar enerģiju saistīto SEG emisiju samazināšanai ekonomikas nozarēs līdz 2050. gadam, ņemot vērā dažādus pieņēmumus un ierobežojumus.
Tāpat tika analizētas nākotnes enerģijas plūsmas, izmantojot nozaru sasaistes pieeju vispretrunīgākajiem scenārijiem – optimistiskajam un pesimistiskajam scenārijiem – par to, kā nākotnē izskatīsies energosistēma un pieprasījums pēc enerģijas mājsaimniecību, transporta, rūpniecības, publiskajā un komerciālajā, lauksaimniecības un enerģētikas sektoros saskaņā ar četriem galvenajiem pieņēmumiem, kas tika noteikti scenāriju veidošanas procesā, proti, ar enerģiju saistītās SEG emisijas, ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju skaits un enerģijas tehnoloģiju ieviešana.
Analizējot pieejamos enerģētikas un klimata modeļus un rīkus, tika secināts, ka “TIMES LATVIA” ir Latvijas kontekstam viens no vispiemērotākajiem enerģētikas modeļiem, tādēļ viens no nākamajiem soļiem būtu izstrādāto scenāriju testēšana modelī. Modelēšanas rezultāti var piedāvāt lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm stratēģiskus norādījumus par enerģētikas nozares dekarbonizācijas un tehnoloģiju izvēles virzieniem ceļā uz klimatneitralitāti. |
