| Abstract |
Lai Latvija līdz 2050. gadam varētu, kļūt par Klimatneitrālu valsti ir jāsamazina primārais enerģijas patēriņš, pēc iespējas ir jāizmanto atjaunojamie energoresursi. ES trīs ceturtdaļas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kur siltumapgāde lielākoties tiek nodrošināta ar centralizēto siltumapgādi, līdz ar to centralizētajai siltumapgādei ir būtiska loma dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā. Lai dekarbonizācijas mērķus sasniegtu, ir jāpāriet uz efektīvu centralizēto siltumapgādi, kas nozīmē, ka tās darbība tiek nodrošināta ar 50% atjaunojamo enerģiju un 50% siltuma pārpalikumiem. Siltuma pārpalikumu atgūšanas sistēmas sastāv no 3 būtiskiem elementiem: siltuma pārpalikuma avota, siltuma pārpalikuma atgūšanas metodes un siltuma pārpalikuma izmantošanas. Veicot literatūras analīzi, tika noteikti pilsētvidē esošie siltuma pārpalikuma avoti, to atgūšanas veidi un apskatītas iespējas, kā integrēt centralizētajā siltumapgādē. Pamatojoties uz literatūras analīzi tika izstrādāta metodoloģija, lai novērtētu siltuma pārpalikumu integrēšanu centralizētajā siltumapgādē.
Maģistra darbā tiek veikta Lēmumpieņemšanas modeļa izstrāde, lai novērtētu siltuma pārpalikumus un tos integrētu centralizētajā siltumapgādē. Pētījuma ietvaros tiek apskatīta Salaspils pilsēta un tajā esošie siltuma pārpalikuma avoti – mazumtirdzniecības, rūpniecības uzņēmumi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un transformators.
Lēmumpieņemšanas modeļa izstrādei tiek izvirzīti 8 kritēriji, lai siltuma pārpalikuma avotus varētu savā starpā salīdzināt un noteikt, kurš no siltuma pārpalikuma avotiem potenciāls ir vislabākais. Modelim tika izvirzīti šādi kritēriji – siltuma pārpalikuma daudzums, lineārais siltuma blīvums, temperatūras atšķirības no turpgaitas siltumtīkla temperatūras, daļa no kopējā siltuma daudzuma, slodzes nesakritības koeficients, ekserģijas efektivitāte, īpatnējais elektroenerģijas patēriņš, investīcijas izmaksas. Šajā maģistra darbā netiek apskatīta rūpnieciskā simbioze, jo pētījums tiek veikts no siltumapgādes uzņēmuma viedokļa. Pētījuma ietvaros tika veikta anketēšana siltuma pārpalikumu avotu datu iegūšanai – balstoties uz literatūras analīzi un datu apstrādi, tika izveidota multikritēriju analīze TOPSIS, Lēmumpieņemšanas modeļa izstrādei.
Izstrādājot Lēmumpieņemšanas modeli siltuma pārpalikumu integrēšanai centralizētajā siltumapgādē tika iegūtu šādi rezultāti – potenciāli vislabākais siltuma pārpalikums ir no notekūdeņiem, otrajā vietā ražošanas uzņēmums Baltrotors, savukārt trešajā vietā ir mazumtirdzniecības veikals Maxima 2.
Maģistra darbā, veiktajā aptaujā, autore secināja, ka mazumtirdzniecības uzņēmumos tiek atgūts siltums no aukstuma sistēmām un tiek izmantots telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī papildus tiek izmantots lielveikala jumts, saules kolektoru izvietošanai, kas vasaras mēnešos nodrošina karstā ūdens sagatavošanu. |
