| Abstract |
Dzemdību palīdzība Latvijas medicīnas iestādēs šobrīd pamatā tiek organizēta reģionālās un galvaspilsētas slimnīcās, un izdevumus par šo pakalpojumu pamatā sedz Nacionālais veselības dienests. Pēdējā laikā gan laikrakstos, gan sociālajos tīklos pieaug tādu ziņu skaits, kas lika apšaubīt pakalpojumu kvalitāti, īpaši cieņpilnas attieksmes ziņā no medicīnas personāla šajā gana īpašajā un unikālajā notikumā sievietes dzīvē, kādas ir dzemdībās. Šajos rakstos sievietes ziņo par emocionālu un fizisku vardarbību, ignorēšanu, kas radījis traumatisku dzemdību pieredzi un reizēm pat nevēlēšanos atkārtoti piedzīvot dzemdības.
Nesenā Veselības ministrijas diskusijā pāris iespējami cēloņi tika identificēti, piemēram, garās medicīnas darbinieku darba stundas un zemais atalgojums, kas mudina ārstus un vecmātes strādāt vairāk kā vienā darba vietā, tādējādi kopumā strādājot vairāk nekā vienu slodzi, kas varētu būt cieņpilnas attieksmes trūkuma iemesls. Daudzās valstīs dzemdību palīdzība tiek sniegta gan valsts, gan privātās vai daļēji privātās iestādēs, kur maksājumus pacientes veic pašas vai to nodrošina pacienšu apdrošināšanas. Aktuāls kļūst jautājums, vai privāta dzemdību palīdzības iestāde nodrošinātu arī aprūpes kvalitātes uzlabošanos un vai ir nepieciešama kā alternatīva, kur saņemt dzemdību palīdzības pakalpojumu Latvijā?
Šī maģistra darba autore ginekoloģe, dr.Elizabete Pumpure līdzdarbojas vairāku valstu pētījuma projektā IMAgiNE EURO (Improving Maternal Newborn care in the European Region), ko koordinē Pasaules veselības organizācija un kas pēta medicīnas iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti Mātes un jaundzimušā aprūpē, kopumā tiek izvērtēti 40 kvalitātes rādītāji, kas ir sadalīti četrās apakšpozīcijās – palīdzības sniegšana, pieredze, saņemot aprūpi, fizisko un cilvēkresursu pieejamība un reorganizācijas izmaiņas COVID-19 dēļ. Informācija tiek iegūta no māmiņām, kurām ir bijušas dzemdības, lūdzot aizpildīt validētu tiešsaistes anketu. Pirmajā datu apkopojumā, kas tika publicēts žurnālā The Lancet Regional Health Journal par 12 valstīm bija daudz secinājumu, viens no tiem – ka statistiski ticami augstāks kvalitātes indeksa vērtējums bija starp tām sievietēm, kuras dzemdējušas privātā dzemdību palīdzības iestādē.
Gan šī pētījuma atrade, gan pieaugošās bažas par cieņpilnu dzemdību palīdzības aprūpi Latvijā mudināja šī darba autori par darba mērķi izvirzīt biznesa iespējas izvērtēšanu analizējot, vai Latvijā būtu pieprasījums pēc privātas dzemdību palīdzības iestādes, kā arī vai šis būtu potenciāli peļņu nesošs uzņēmums.
Lai īstenotu minēto darba mērķi tiks izmantota uz izpēti balstīta pieeja. Teorētiskais apskats sastāv no pārskata par to, kā tiek veiktas biznesa iespēju izpētes medicīnas iestāžu kontekstā, kā arī tiks apskatīti esošie zinātniski pamatotie dati par sieviešu pieredzi, interesēm un kvalitātes ziņojumiem valsts un privātās iestādēs. Lai labāk izprastu iemeslus, kāpēc citās valstīs tikušas izveidotas un veiksmīgi darbojas privātas dzemdību palīdzības iestādes, autore veiks daļēji strukturētas intervijas ar veselības aprūpes speciālistiem, kuri strādā valstīs, kurās ir šādas medicīnas iestādes (Turcija, Francija un Rumānija), kā arī tiks intervēts Latvijā strādājošs privātu medicīnas iestāžu īpašnieks. Tirgus analīze tiks veikta ar anketu, kur sievietes, kuras ir grūtnieces vai nesen ir dzemdējušas (iepriekšējo 2 gadu laikā), tiks lūgtas elektroniski un anonīmi sniegt informāciju par savām vēlmēm un prioritātēm, saņemot dzemdību palīdzību, kā arī tiks vaicāts, vai un cik lielā mērā pacientes būtu gatavas maksāt par dzemdību palīdzību, tiks veikti arī aptuveni aprēķini izmaksām un peļņai.
Plānots, ka darba gaitā tiks veikta padziļināta analīze no veselības aprūpes vadības un administrēšanas, kā arī pacienta perspektīvas, lai varētu izvērtēt privātas dzemdību palīdzības iestādes nepieciešamību Latvijā kā alternatīvu pakalpojumu esošajam piedāvājumam. |
