| Abstract |
Valsts kancelejas izstrādātajā Ikgadējā pasākumu plānā administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem (turpmāk - pasākuma plāns) ietverts pasākums, kurš paredz pārskatīt normatīvajos aktos noteiktos sliekšņus komersanta darbības apjomiem, pie kuriem nepieciešams ārējā zvērinātā revidenta pārbaudīts gada pārskats. Pasākuma plānā paredzēts pašreiz spēkā esošos Gada pārskatu likuma 54.panta otrajā daļā minētos kritērijus:
1. Bilances kopsumma 250 000 LVL;
2. Neto apgrozījums 500 000 LVL;
3. Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 25,
palielināt līdz Padomes Ceturtās direktīvas 78.660.EEK 11.pantā minētajiem kritērijiem:
1.Bilances kopsumma 4 400 000 EUR (3 092 338 LVL);
2.Neto apgrozījums 8 800 000 EUR (6 184 675 LVL);
3.Vidējais darbinieku skaits pārskata gadā 50.
Saskaņā ar Lursoft datiem un Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas (turpmāk - LZRA) aprēķiniem pasākumu plānā piedāvātajiem kritērijiem pašlaik Latvijā atbilst tikai 763 uzņēmumi, kas ir 0.39% no Latvijas uzņēmumu kopskaita. Tas nozīmē, ka 99.61% mazo un vidējo uzņēmumu netiks pakļauti zvērinātu revidentu obligātajai revīzijai, ja kritēriji tiks paaugstināti.
Maģistra darba pētāmais objekts ir revīzijas pakalpojumu tirgus.
Maģistra darba pētāmais priekšmets ir obligātajai revīzijai pakļauto uzņēmumu kritēriji ES dalībvalstīs.
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot, kādi ir atbilstošākie obligātajai revīzijai pakļauto sabiedrību kritēriji esošajā attīstības līmenī Latvijā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1.Raksturot pašreizējo ekonomisko situāciju Eiropā;
2.Izpētīt revīzijas pakalpojumu tirgu;
3.Aprakstīt kontroles sistēmu Latvijā un noteikt obligātās revīzijas lomu uzņēmējdarbībā;
4.Izpētīt revīziju regulējošo normatīvo aktu bāzi;
5.Apkopot obligātajai revīzijai pakļauto sabiedrību kritērijus;
6.Analizēt Eiropas Komisijas un Padomes direktīvas 2006.43.EK prasības;
7.Noteikt obligātās revīzijas kritēriju paaugstināšanas ietekmi uz revīzijas pakalpojumu tirgu un tautsaimniecību kopumā;
8.Noteikt atbilstošākos obligātās revīzijas kritērijus Latvijai;
9.Izstrādāt pārbaudes (review) iespējamo shēmu.
Maģistra darbs sastāv no 3 daļām.
Analītiskajā daļā ir pētīti makroekonomiskie attīstības rādītāji, kā arī revīzijas tirgus ES dalībvalstīs.
Lietišķā pētījuma daļā precizēta neatkarīgas kontroles loma Latvijas kontroles sistēmā un obligātās revīzijas nozīme uzņēmējdarbībā, kā arī aplūkota finanšu pārskatu pārbaudes iespējamā attīstība Latvijā. Šajā daļā ir apskatīts revīzijas tiesiskais regulējums, kā arī pētīti obligātās revīzijas kritēriji ES dalībvalstīs.
Projekta daļa ir veltīta Eiropas Komisijas un Padomes 2006.43.EK ietverto prasību identificēšanai Latvijas normatīvajos aktos, kā arī analizēta obligāto revīzijas kritēriju celšana līdz Eiropas Komisijas un Padomes 86.73.EEK 11.pantā minētajiem kritērijiem ietekme uz revīzijas pakalpojumu tirgu. Pamatojoties uz statistiskās analīzes metodēm, analizēts, vai šobrīd spēkā esošie obligātās revīzijas kritēriji ir atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības līmenim, kā arī aprakstīts veids, kādā zvērināti revidenti varētu radīt pievienoto vērtību finanšu pārskatu pārbaudēm, izmantojot Kralīčeka modeli .
Maģistra darba praktiskā vērtība - tiek noteikti Latvijas attīstības līmenim atbilstošākie obligātās revīzijas kritēriji, kas pamatoti ar ekonomisko analīzi un balstīti uz ārvalstu pieredzi, kā arī dots konkrēts risinājums, kādā veidā radīt pievienoto vērtību finanšu pārskatu pārbaudēm. |
