| Abstract |
Norvēģijas straujā ekonomiskā attīstība un esošā finsansiālā stabilitāte ir cieši saistīta ar naftas resursu ieguvi un eksportu. Tiek uzskatīts, ka starpnozaru vienmērīgi līdzsvarotā finansiālā labklājība ir īstenota pateicoties kolektīvai algas struktūru sastādīšanai, kuru veicina plaši attīstītā arodbiedrību izveide, valdības ietekme fiskālās un monetārās politikas pielāgošanā, kā arī Norvēģijai raksturīgās darba tirgus dinamikas rezultātā. Sakarā ar to, ka starptautiski kopējais naftas pieprasījums ir galvenais Norvēģijas makroekonomiskās attīstības cēlonis, nepastāvīgās naftas cenas ietekmē algu līmeni ne tikai naftas nozarē strādājošajiem, bet gan valstī kopumā. Tādēļ šī pētījuma mērķis bija rast atbildi uz izpētes jautājumu: “Vai naftas cenas izmaiņas spēj prognozēt algu izveidi Norvēģijā?”
Pētījuma īstenošanas procesā tika veikta esošo akadēmisko resursu izpēte, kā arī statistiskā laikrindu analīze. Tika ievākti dati par ikgadējo Norvēģijas kontinentālās daļas un naftas nozaru iekšzemes kopproduktiem, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni, vidējo gada peļņu, patēriņa cenu indeksu, un naftas cenu. Pētījuma metodoloģijā tika veikta mainīgo lielumu stacionaritātes pārbaude izmantojot paplašināto Dikija-Fullera testu, korelācijas matricas izveide balstoties uz Johansena kointegrācijas testu, lai novērtētu ilgtermiņa korelāciju, kā arī tika realizēta vektoru kļūdu labošanas modelēšana, kas paredz īstermiņa novirzes ietekmes pakāpi uz ilgtermiņa līdsvaru.
Empīriskās analīzes rezultāti liecina, ka pastāv neapstrīdama korelācija starp naftas cenas svārstībām un algu izveidi Norvēģijā gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, kas norāda apstiprinošu atbildi uz pētījuma izpētes jautājumu, jo naftas cenas var tikt uzskatītas par algu izveides prognozējošo faktoru Norvēģijā. Pētījums liecina, ka naftas cenas svārstībām ir būtiska ietekme uz valdības centieniem saglablāt līdzsvarotu ekonomisko ilgtspējību, jo naftas cenas izmaiņas rada draudus vienlīdzīgai finansiālajai labklājībai, starptautiskajai konkurētspējai, un darba spēka pieejamībai, kā arī tiek ietekmēta lēmumu pieņemšanas varas maiņa starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Taču jāņem vērā pētījuma ierobežojumi saistībā ar datu mainību laika ietekmes rezultātā, kas atspoguļojas cēloņsakarību īpatnībās, līdz ar to samazina vispārināmības īpašības ārpus Norvēģijas. |
