| Abstract |
Šajā bakalaura darbā tiek izvērtēta korelācija starp apmierinātību ar darbu un pašnovērtēto produktivitāti, kas ir plaši pētīta vadības un organizācija uzvedības literatūrā. Neskatoties uz to, ka ideja par to, ka apmierinātība ar darbu ietekmē produktivitāti , pastāv jau vairākus gadu desmitus, joprojām ir nepieciešams noskaidrot saistību starp tiem. Izpratne par sakarību starp apmierinātību ar darbu un darba rezultātiem ir būtiska, lai organizācijas varētu noteikt labāko praksi un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kas var uzlabot darba prodiktivitāti un sekmēt panākumus. Tādēļ šī pētījuma mērķis ir izpētīt jautājumu: vai darbinieku apmierinātība korelē ar pašnovērtēto produktivitāti?
Šajā pētījumā, izmantojot tiešsaistes aptauju, dati tika iegūti no 106 pilna slodzes nodarbinātajiem dalībniekiem. Aptaujā bija iekļauti 36 jautājumi par apmierinātību ar darbu un 18 jautājumi par produktivitāti, kam sekoja septiņi demogrāfiskie jautājumi. Datu analīze, kas tika veikta, izmantojot Spīrmena korelācijas testu, atklāja nozīmīgas korelācijas starp komunikāciju, kolēģu attiecībām, kopējo apmierinātību, darba raksturu un kopējo produktivitāti. Efektīva komunikācija, pozitīvas attiecības ar kolēģiem, apmierinātība ar darbu, darba raksturs un praktiska supervīzija bija darba izpildes prognozētāji. Tomēr dažiem darba produktivitātes komponentiem bija vājāka saistība ar konkrētiem apmierinātības komponentiem.
Pētījumā konstatēts, ka pastāv saistība starp darbinieku produktivitāti un apmierinātību ar darbu, un tādēļ iespējams, ka organizācijas varētu gūt labumu, ja pievērstu lielāku uzmanību darbinieku apmierinātības palielināšanai. Tomēr tiek ieteikts, ka turpmākajos pētījumos par korelāciju starp darba apmierinātību un produktivitāti būtu jāiekļauj plašāka izlase un objektīvi darba produktivitātes mērījumi, lai uzlabotu precizitāti.
Bakalaura darba apjoms ir 43 lappuses, tajā iekļautas 3 tabulas un 76 literatūras avoti.
Bakalaura darba valoda ir angļu valoda. |
