| Abstract |
Rīgas vēsturisko centrs veido aptuveni 4000 ēkas, tādēļ to apsekošana un remonts ir aktuāla tēma, kuras piegājiens un efektivitāte arvien attīstās visā Eiropā. Darba autors veica izpēti un apkopoja vēsturisko ēku mūra konstrukciju tekošo stāvokli, nosakot galvenos faktorus “kvalitatīva mūra” definēšanai, kas kļūtu par atskaites punktu vēsturiskā mūra kvalitātes novērtēšanai.
Literatūras analīzes ietvaros tika apkopoti mūra elementu tipi, kā arī to raksturīgākās atšķirības un pielietošanas apstākļi. Tika apkopotas mūra konstrukciju metodes, kas ļauj spriest par vēsturisko mūra konstrukciju atbilstību mūsdienu tehnoloģijām un standartiem.
“Kvalitatīva mūra” definīcijas noteikšanā sarežģītība slēpās tajā, ka mūra kvalitāte un tā mehāniskās īpašības ir atkarīgas no virknes tehnoloģisku risinājumu un procesu ievērošanas kvalitātes.
Tā kā šo tehnoloģisko faktoru skaits ir liels, un šo faktoru izpildījuma kvalitāte atšķiras dažādu objektu ietvaros (dažkārt arī viena objekta ietvaros), tika veikta gan atsevišķu mūra elementu testēšana laboratorijā (ķieģeļu un mūrjavas spiedes stiprības noteikšana), gan mūra konstrukciju vizuālā izpēte, izmantojot mūra kvalitātes indeksa metodi MQI. Šī metode izvirza septiņus faktorus, kuru ievērošana veido “kvalitatīva mūra” definīciju, pēc tā saucamā “mākslas likuma”. Savukārt katra faktora novērtēšana sevī ietver mūra vizuālu apsekošanu un tehnoloģiskā izpildījuma novērtējumu, proti, sākotnējās izbūves atbilstību pareizai mūra izbūves tehnoloģijai. Šī metode un tās pielietošana Rīgas vēsturisko ēku izpētē ļāva salīdzinoši īsā laika periodā veikt vairāku ēku mūra konstrukciju apsekošanu un mehānisko īpašību noteikšanu. Tika veikts salīdzinājumus starp iegūto mehānisko īpašību vērtībām, proti, tika salīdzināta laboratorijā aprēķinātā spiedes stiprība ar MQI metodes gaitā noteikto spiedes stiprību sešiem objektiem.
Maģistra darba pētījums ļāva iegūt jaunu priekšstatu par Rīgas vēsturiskajām ēkām, proti, par to tehnoloģisko specifiku, kā arī tekošo stāvokli. |
