| Abstract |
Ir nepieciešama jauna pieeja, lēmumu pieņemšanai iestādē, kas nosaka sistēmas rāmi, skaidri norādot, ko valdība pieprasa no ugunsdzēsības dienesta, nosakot virzienus, kuros dienestu nepieciešams modernizēt un kritiski koncentrēties uz dienesta pārveidošanu, lai tas savus centienus koncentrē, lai samazinātu un pārvaldītu ugunsgrēku riskus, nevis reaģēt uz izraisītiem notikumiem. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, cik ātri un efektīvi ugunsdzēsības iestādes spēj reaģēt uz ugunsgrēkiem, kad tie jau ir izcēlušies. Ar esošo pieeju ir sasniegti daži panākumi, tomēr ugunsgrēku skaits joprojām palielinās, līdz ar to ir nepieciešams ieviest sistēmu, lai atrisinātu problēmu pirms ugunsgrēka sākuma.
Apkopojot pieejamos datus par notikumiem (ugunsgrēki, glābšana darbi, citi notikumi) Latvijā, kuri ir pieejami gan VUGD, gan CSP un iekļaujot tos korelācijā ar iedzīvotāju blīvumu un iedzīvotāju skaitu gan pašvaldībās, gan apdzīvotākajās vietās, kas būtu par pamatu riska avota kritēriju un riska līmeņu noteikšanai, ugunsdrošības un civilās aizsardzības riska avotu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju izstrāde noteiks riska avota kritērijus notikuma iespējamībai un /vai varbūtībai vai ticamībai, kā arī riska avota kritērijus notikuma sekām. Piešķirot riska kritērijiem identifikatorus un nosakot to summu būs iespējams kategorizēt VUGD resursu reaģēšanu vai pašvaldības administratīvo teritoriju riska līmeņu robežas no ļoti zemas līdz ļoti augstam.
Diplomprojektā autors piedāvā deviņas riska kategorijas, kuras var iedalīt divās daļās, piecas no tām iespējamībai vai varbūtībai un četras notikuma sekām un katrai riska kategorijas iespējamībai vai sekām tiek piešķirs riska identifikators, nosakot kopējo risku. Riska kategorijas tiek izveidotas izmantojot un par pamatu ņemot izvērstu kvartiļu aprēķināšanas metodi no visiem interesējošiem seku un iespējamības rādītājiem.
Izveidojot iepriekšminēto, būs iespējams pamatot un argumentēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību daļu, posteņu un daļu posteņu dislokācijas vietas, kā arī veidot kvalitatīvu ugunsdrošības uzraudzības un prevencijas politiku, kā daļu no civilās aizsardzības sistēmas.
Radot riska instrumentu, kas balstīts uz riska avotu kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem iespējams precīzāk un efektīvāk plānot resursus, to izvietojumu un tā apmērus, kā arī samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo cilvēku skaitu un cietušo cilvēku skaitu. |
