| Abstract |
Visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienība un Latvija, saskaras ar klimata pārmaiņu sekām – ap zemeslodes poliem kūst ledus, ceļas jūras līmenis, ir biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, karstuma viļņi un sausuma periodi. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (angļu: International Energy Agency, IEA) izdotais pārskats par 2021. gada būvniecības nozari demonstrē, ka ēkas veido lielāko daļu enerģijas patēriņa un siltumnīcas efekta izraisošo gāzu emisiju Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Būvindustrija bija atbildīga par aptuveni 40 % no gala enerģijas patēriņa ES, ieskaitot enerģiju, kas patērēta būvdarbu vietās un ēku nojaukšanas procesā, kā arī enerģiju, kas izmantota ēku ekspluatācijas laikā, un apmēram 40 % no ikgadējām CO2 emisijām pasaulē. No šīm kopējām emisijām 27 % gadā rada ēku ekspluatācijas darbības, bet 13 % – ēku un infrastruktūras materiāli un būvniecības procesi.
Savā klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam, kas ir arī ES saistību kopums saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt šādus mērķus: samazināt SEG emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, uzlabot energoefektivitāti par 32,5 % un palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru līdz 32 % no galapatēriņa. Ēkas dzīves cikla analīze ir būvniecības nozarē visplašāk izmantotā vides novērtēšanas metode, un tās pielietojums joprojām pieaug, jo to izmanto arī kā regulatīvu līdzekli Eiropas politikā. Izmantojot dzīves cikla analīzes rīkus, ir iespējams izpētīt, kā ēkas un ar tām saistītie procesi ietekmē vidi, sākot no izejvielu ieguves un transportēšanas līdz brīdim, kad ēka tiek nojaukta.
Būtiskākos lēmumus, piemēram, par ēkas formu, orientāciju un logu izkārtojumu, bieži vien arhitekti pieņem agrīnajos projektēšanas posmos, tomēr lielākajā daļā plānošanas procesu ēkas dzīves cikla analīze tiek veikta īsi pirms būvniecības, kad būtiskām izmaiņām projektā ir liela ietekme uz izmaksām. Šī pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot ēkas dzīves cikla analīzes pamatprincipu ietekmi uz arhitektūras projektu risinājumiem. Darba praktiskā nozīme sniedz iespēju bakalaura darbā iegūtas atziņas izmantot projektēšanas procesā.
Darba pirmajā nodaļā tiek pētītas dzīves cikla analīzes teorētiskās pamatnostādnes. Tajā ietilpst ēkas dzīves cikla posmu izklāsts, ar ēku dzīves cikla analīzi saistīto terminu un normatīvās bāzes apskats. Otrajā nodaļā uzmanība pievērsta sakarībām starp ēkas dzīves ciklu un vidi, kā arī apskatīti vides indikatori, kas tiek izmantoti, lai analizētu ēkas ietekmi uz apkārtējo vidi. Pētījuma trešajā nodaļā tiek apskatīti arhitektūras projektēšanas principi un metodes, kas palīdz pagarināt ēkas dzīves ciklu un samazināt tās ekoloģisko ietekmi, kā arī ir aprakstīts, kā šie principi ietekmē konkrētus arhitektūras risinājumus, piemēram, plānojumu, ēkas vispārējo formu, izmantotos materiālus u. c. Pēc šiem principiem tika analizēti daudzdzīvokļu dzīvojamas ēkas Talsu vecpilsētā projekta arhitektūras risinājumi.
Bakalaura darbs sastāv no divām daļām – teorētiskās daļas un projekta skaidrojošā apraksta. Darba teorētiskā daļa sastāv no ievada, trim nodaļām, deviņām apakšnodaļām, secinājumiem, 32 lapaspusēm, 9 attēliem, 4 tabulām, 50 literatūras avotiem un 1 pielikuma. Projekta skaidrojošais apraksts sastāv no vienpadsmit nodaļām. |
