| Abstract |
Darbu izstrādāja Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultātes bakalaura 4. kursa studente Anete Grīnhofa-Varba. Darbs sastāv no divām daļām. 1. daļa ir teorētisks pētniecisks darbs “Publisko tualešu risinājumi Latvijas lielāko piejūras pilsētu pludmalēs mūsdienās.”. 2. daļa ir praktisks darbs – daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas projekts “Dzīvojamās vides attīstība Talsos” ar skaidrojošo aprakstu.
1. daļā – teorētiskajā darbā tiek raksturots publisko tualešu risinājumi Latvijas lielāko piejūras pilsētu pludmalēs. Pieaugot sabiedrības dzīves kvalitātes līmenim, pieaug arī prasības pret apkārtējo vidi. Cilvēki vēlas pavadīt savu laiku ērtā, sakoptā un mūsdienīgā vidē. Īpaši vasaras sezonā pludmales ir vienas no iecienītākajām vietām, kur liela sabiedrības daļa pavada laiku. Tāpēc šajās teritorijās ir pievēršama pastiprināta uzmanība labierīcībām. Darbā tiek apskatītas mūsdienu pludmales Latvijā, kas atrodas lielāko piejūras pilsētu teritorijās, jo tās intensīvi izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan sezonas atpūtnieki, un tās tiek izmantotas rekreācijai visu gadu. Pētījums sastāv no 3 nodaļām.
1. nodaļā “Publisko tualešu vispārīgie risinājumi” tiek apkopotas un analizētas tiesisko un tehnisko risinājumu iespējas publisko tualešu izvietošanai pludmales apkārtnē. 2. nodaļā “Publiskās tualetes lielākajos pludmaļu centros Latvijā” tiek apskatīti aktuālie procesi noteiktajās pludmalēs. 3. nodaļā “Dabas teritorijās esošo publisko tualešu pieredze pasaules kontekstā” Latvijas risinājumi skatīti kopsakarā ar citu valstu piemēriem.
Līdz šim Latvijas Republikas un pašvaldību, kuras robežojas ar Baltijas jūras piekrasti, normatīvais regulējums neparedz specifiskas prasības tualetēm pludmaļu teritorijās, vienlaikus ir noteikti ierobežojumi būvniecībai pludmalēs. Savukārt vispārīgajā būvniecības regulējumā nav noteikti izņēmumi attiecībā uz universālo dizainu. Pludmaļu dizaina un labierīcību risinājumi katrā pašvaldībā atšķiras. Pludmalēs bieži tiek izmantoti tualešu moduļi un konteineri (piemēram, firmas SIA “TOI TOI Latvija” izstrādājumi), bet to gabarīti neatbilst normatīvajos aktos noteiktajiem minimālajiem izmēriem un visbiežāk netiek nodrošināta vides pieejamība. Ņemot vērā, ka pludmales sezona ir vairākus mēnešus un nav pieskaitāma vienreizējam pasākumam, šādu pagaidu risinājumu izmantošana nav pamatota. Kritiska situācija ir izveidojusies Latvijas vienīgajā kūrortpilsētā un lielākajā pludmales centrā - Jūrmalā.
Galvenie pētījuma secinājumi ir:
1. Latvijas Republikas un attiecīgo pašvaldību normatīvajos aktos attiecībā uz tualetēm pludmalēs ir iestrādāts nepietiekams nosacījumu daudzums, lai garantētu risinājumu ilgtspējību un saudzību pret dabu.
2. Katrā pašvaldībā pludmales labiekārtojuma līmenis ir atšķirīgs un atkarīgs no pašvaldības attieksmes un izpratnes par pludmales nozīmi pilsētvidē.
3. Jo ērtākas, pieejamākas un no dizaina viedokļa veiksmīgākas ir pludmales tualetes, jo mazāks ir vides un vizuālais piesārņojums pludmalē.
Pētījuma apjoms ir 45 lapaspuses, tajā iekļauti 46 attēli, 2 pielikumi un 7 secinājumi. Izmantoto avotu skaits – 84.
2. daļā – praktiskajā darbā – tiek izstrādāts risinājums daudzdzīvokļu ēkai Talsos. Projekta skaidrojošajā aprakstā sniegta informācija par projekta koncepciju, ēkas arhitektūras, inženiertīklu, būvkonstrukciju un citiem risinājumiem. Projekta grafiskais risinājums darbam pievienots kā pielikums – viena A2 lapa. Teorētiskās daļas atziņas tiek izmantotas, paredzot projektētās ēkas labiekārtotajā teritorijā publisku tualeti, kas paredzēta iekšpagalma bērnu rotaļu laukuma un rekreācijas zonas lietotājiem. Skaidrojošais apraksts uz 11 lapām.
Kopā bakalaura darbā ir 65 lapaspuses un 3 pielikumi. |
