| Abstract |
Biodīzeļdegviela ir perspektīva alternatīva fosilajai dīzeļdegvielai, jo to iespējams izmantot dīzeļdzinējos, tos nemodificējot, kā arī tā atstāj mazāku ietekmi uz vidi, salīdzinot ar dīzeļdegvielu. Sintezējot biodīzeļdegvielu superkritiskajos apstākļos, ir iespējams iegūt augstu taukskābju alkilesteru saturu dažu desmitu minūšu laikā, turklāt process nav jutīgs pret ūdens un brīvo taukskābju saturu izejvielā. Šī metode tiek aktīvi pētīta pēdējos 20 gadus pasaulē, taču Latvijā tā ir novitāte gan pašas metodes, gan izmantojamās izejvielas ziņā.
Bakalaura darba izstrādei tika iegādāts un modificēts komerciāli pieejams nerūsējošā tērauda reaktors “TGYF-B”, lai varētu veikt biodīzeļdegvielas sintēzes superkritiskajos apstākļos. Tika veiktas 16 eksperimentu sērijas, izmantojot saulespuķu eļļas destilātu, oleīnskābi, rafinētu saulespuķu eļļu un metanolu, lai noskaidrotu, kā reakcijas laiks, augsta temperatūra, spiediens un ZnO katalizatora daudzums ietekmē esteru saturu biodīzeļdegvielā, ko noteica ar gāzu hromatogrāfiju. Noskaidrots, ka, nelietojot katalizatoru, augstākais esteru saturs (68,8%) tika iegūts 238. minūtē 290 oC temperaturā. Savukārt 0,5% ZnO katalizatora izmantošana ļāva sasniegt 75% esteru saturu 160. minūtē 250 oC temperatūrā, taču pēc noteikta laika tika konstatēta esteru hidrolīze, kā rezultātā esteru saturs reakcijas maisījumā samazinājās.
Izmantojot dažādas izejvielas – saulespuķu eļļas destilātu, oleīnskābi un rafinētu saulespuķu eļļu – superkritiskajā reakcijā ar metanolu, tika iegūta izejvielu konversijas pakāpe >90%. Taču tieši saulespuķu destilātam kā ražošanas blakusproduktam ir liels potenciāls biodīzeļdegvielas sintēzē tā zemo izmaksu dēļ un pie nosacījuma, ja iegūtais reakcijas maisījums tiek tālāk attīrīts no piemaisījumiem, jo pagaidām tas vēl neatbilst standartā EN14214 norādītajām prasībām.
Darbā izmantota VĶT institūtā un RTU Zinātniskajā bibliotēkā pieejamā literatūra, elektroniskās datu bāzes un internets. Apskatītie literatūras avoti ir angļu valodā, kas izdoti no 1969. līdz 2021. g.
Bakalaura darbs uzrakstīts latviešu valodā un satur 90 lappuses, 46 attēlus, 7 tabulas, 35 formulas, 76 literatūras avotus un 2 pielikumus. |
