| Abstract |
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai rentgenattēla spilgtuma sadalījuma bāzes lieluma noteikšanas metode ir piemērota digitālo attēlu kvalitātes noteikšanai.
Darba analītiskā daļā tiek aplūkotas digitālās rentgeniekārtas galvenās priekšrocības, kā arī digitālo attēlu īpašības, iegūšanas algoritmi, glabāšana un apstrāde. Tiek uzsvērts medicīnas attēlu kvalitātes kontroles regulāras veikšanas nepieciešamība. Lai šīs kontroles būtu efektīvākas, digitāliem rentgenaparātiem tiek piedāvāta spilgtuma bāzes lieluma noteikšanas metode. Šī metode atbrīvo no medicīnisko attēlu drukāšanas.
Izstrādājot šo darbu tika iegūti vairāki testobjekta attēli, kuri vēlāk tika apstrādāti.
Darba rezultātā tika noskaidrots, ka aprēķinātās dispersijas vērtības ir stabilas un to atšķirības nav būtiskās. Tātad dispersijas vērtības var izmantot attēlu kvalitātes pārbaudei.
Darbā ir 49 lapaspuses, 11 attēli, 20 tabulas, 24 grafiskie attēli. |
